Ne tikai Krāslavā, bet arī Dagdā notika piemiņas pasākums, kas veltīts Otrajā pasaules karā kritušo atcerei. Dagdas novada tautas nama organizēto piemiņas pasā-kumu vadīja Solvita Plivča, Lielā Tēvijas kara veterānus un klātesošos uzrunāja Dagdas novada priekš-sēdētājs Viktors Stikuts.
Dagdas novadpētniecības biedrības “Patria” vārdā uzstājās tās priekšsēdētājs Aivars Arnicāns, kurš sniedza arī ieskatu šī baisā kara pretrunīgajā vēsturē un aicināja klātesošos ziedot kara laika materiālus novada vēstures muzejam kara ekspozīcijas veidošanai. Vēl ne tik senā pagātnē — 1975. gadā — Dagdā bija apmēram 100 kara veterānu. Laiks skrien ļoti ātri, sirmums ir iemeties veterānu matos, par sevi atgādina vecās rētas un slimības. Šogad piemiņas pasākumā piedalījās tikai četri kara veterāni…
Dagdas pensionāru biedrības vārdā veterānus apsveica tās vadītāja Larisa Tukiša. Pasākumā skanēja populāras kara laika dziesmas, kuras Lielā Tēvijas kara veterāniem veltīja vokālais ansamblis “Ivuški” (vadītāja ir Larisa Tukiša). Pasākuma gaitā apsveica dzimšanas dienā un pasniedza ziedus kara veterānei Vilhelmīnei Padobai, kura ir arī aktīva Dagdas pensionāru vokālā ansambļa dalībniece. Pie kritušo karavīru obeliska sagūla pasākuma dalībnieku noliktie ziedi. V. Stikuta kungs pieminekļa pakājē nolika ziedu vainagu no Dagdas novada domes.
Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī ar Vācijas armijas iebrukumu Polijā. Pats plašākais karš cilvēces vēsturē ilga līdz 1945. gadam, prasot vairāk nekā simt miljonu kritušo un ievainoto, sagādājot miljardiem dolāru materiālo zaudējumu. Šī kara savdabība bija lielais upuru skaits starp civiliedzīvotājiem: nevienā karā cilvēces vēsturē nebija lietoti tik plaši un masveidīgi nāves ieroči un iznīcināšanas metodes, sākot ar masveidīgu apdzīvotu vietu bombardēšanu un civiliedzīvotāju iznīcināšanu okupētajās teritorijās, beidzot ar atombumbu nomešanu uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Mūsu valsts piecos gados pārcieta trīs okupācijas: padomju, vācu un atkal padomju, ikkatrā no tām notika masveida represijas.
Juris ROGA
0 komentāru