Politika ir māksla. Tas ir pašu politiķu viedoklis, bet vai tā ir patiesība? Valsts pārvaldīšanas procesā patiešām ir vajadzīgs īpašs talants, milzīgs zināšanu klāsts un pats galvenais – patiesa vēlme strādāt savas valsts labā.
Teorētiski tas viss izskatās pievilcīgi un saprotami. Īstenībā ne viss ir tik skaisti un rožaini. Jebkuras politikas un ideoloģijas otrā puse ir neģēlība, nodevība, cinisms, meli. Tāda ir cilvēka daba, varaskāre liek parādīt ne tās labākās īpašības.
Demokrātija ir kaprīza jaunkundze. Politiķiem tā dod iespēju ieņemt svarīgākos valsts amatus, taču šiem cilvēkiem trūkst visu šim amatam nepieciešamo īpašību. Bet ir arī priekšrocības – nemākulīgi valsts pārvaldes darbinieki nevar strādāt savā amatā visu mūžu. Viņus parasti neievēl atkārtoti. Tas viss tagad ir acīmredzams un saprotams. Bet pirms 500 gadiem tas vēl nebija tik plaši izplatīts. Un jaunas valsts pārvaldes tradīcijas, izejot cauri kļūdām un neveiksmēm, sāka nodibināties visā pasaulē.
Nikolo Makjavelli piedzima advokāta ģimenē. Tā bija dižciltīga dzimta, taču tolaik tā jau bija zaudējusi gan savu līdzšinējo ietekmi, gan kapitālus. Advokāta dēls ieguva izglītību mājās, lielākā uzmanība tika pievērsta latīņu valodai un vēsturei. Nākamajam juristam šīs zināšanas noderēs visvairāk. Nikolo jau agrā bērnībā sāka interesēties par politiku un mocīja tēvu ar jautājumiem par to, kāpēc notika tas vai cits notikums, kāpēc Florences hercogs izdeva to vai citu dekrētu. Savās vēstulēs draugiem Makjavelli dalījās pārdomās par racionālākas pārvaldes iespējām Florencē. Viņa prātojumi mūsdienās šķiet pārāk naivi un pat bezjēdzīgi. Bet arī šodien pārsteidz jaunekļa centieni uzlabot savu līdzpilsoņu dzīvi.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 34 (3.05.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru