Žurnālistika – tas ir nemitīgs izglītošanās un pilnveidošanās process… Strādājot stingrās ekonomijas un izdzīvošanas režīmā, mēs pastāvīgi cenšamies paplašināt atgriezenisko saikni ar lasītājiem, bet arvien biežāk esam spiesti konstatēt, ka daudziem cilvēkiem piemīt neizskaidrojamas bailes. Bet no kā var baidīties? Trimdā uz Sibīriju, kura jau sen ir citas valsts daļa, jūs noteikti neizsūtīs, bet minimālo darba algu vai niecīgo pensiju neatņems…
Piemēram, jūsu viedoklis par „Ezerzemi”. Vairāki cilvēki, kas atbalsta mūsu redakcijas eksperimentus, izsaka savus aizrādījumus droši, neslēpjoties aiz pseidonīmiem. Taču divi jaunizcepti kritiķi tik un tā kategoriski atteicās nosaukt savus vārdus, paužot līdzīgas domas un frāzes, bet nekādā gadījumā nepiekrīt sarunai ar korespondentiem. Konkrētus priekšlikumus viņu gļēvulīgajos „signālos” mēs neesam atraduši, kaut gan tie mums ir ļoti vajadzīgi…
Cik lasītāju – tik viedokļu. Izteikt savas domas – tā ir rīcība, kas raksturīga godīgam cilvēkam. Mūsu avīzes ilggadējā tradīcija – izturēties ar cieņu pret mūsu lasītāju padomiem. Esam gatavi pieņemt un publicēt pat visasāko kritisko novērtējumu, ja tas nav kāda anonīma „labvēļa” vēstījums. Garantējam konstruktīvu dialogu, bet, ja temats ir īpaši aktuāls, arī tikšanos: mūsu korespondenti ir ļoti aktīvi. Reizēm mēs praktizējam lasītāju atsauksmju publicēšanu ar iniciāļiem, taču redakcijai ir zināms konkrēta autora vārds un uzvārds.
Jebkuras problēmas risinājums sākas ar tās apspriešanu un viedokļu apmaiņu. Gaidām gudrus sarunbiedrus. Un noteikti godīgus. Atcerēsimies slavenā Šekspīra atziņu „Bailes – mūžīgais nepatiesības pavadonis.”
Jūsu „Ezerzeme”
0 komentāru