Iedzīvotāju skaita sarukuma, finanšu un ekonomiskās krīzes, banku krīzes dēļ visas lauku bibliotēkas pārdzīvo grūtus laikus. Kā mežā nav divu vienādu koku, nav arī vienādu bibliotēku — katra meklē savu vietu un savu lomu pārmaiņām bagātajā situācijā. Dažiem bibliotekāriem veicas labāk, citiem sliktāk, kādam — nekādi. Kā vienmēr viss ir tieši atkarīgs no cilvēka, kas dara konkrētu darbu.
Andrupenes pagasta bibliotekāre Janīna Puža ir viena no strādīgākajām un pieredzes bagātākajām bibliotekārēm pat visa bijušā Krāslavas rajona teritorijā. Šī gada martā apritēja 25 gadi, kopš Janīna strādā par bibliotekāri Andrupenē. 2005. gadā viņa pabeidza studijas koledžā un ieguva izglītību apliecinošu dokumentu savā specialitātē. Jau uz to brīdi viņai bija milzīga darba pieredze, bet šodien Janīna jūtas nedaudz vīlusies: “Pateicoties studijām, es ieguvu jaunu pieredzi no citām bibliotēkām. To nevaru noliegt, tomēr kopumā es gaidīju kaut ko vairāk.”
Janīna savu darbu mīl un ļoti apzinās lasīšanas lomu agrā bērnībā. Viņa ar neslēptām bažām vēro, ka lasītkāru bērnu kļūst arvien mazāk un mazāk. No savas puses dara visu iespējamo, lai bērniem bibliotēkā būtu interesantas grāmatas. Šogad Bērnu žūrijas grāmatas nācās pilnībā iegādāties par pagasta līdzekļiem, lai gan sākotnēji tika dota cerība, ka vismaz daļu samaksās no projekta naudas. Katru gadu bibliotēka rīko svinīgu pasākumu čaklākajiem bērnu žūrijas lasītājiem.
Janīna: “Krīzē grāmatas lasa lielākoties bezdarbnieki un pensionāri. Vēl arī bērni, bet salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem gadiem šogad vairs nav tik daudz lasītkāru bērnu. Pašās mazākajās klasēs vēl kaut ko lasa, kamēr nav iedziļinājušies interneta dotajās iespējās. Gribas uzslavēt 1. klases skolēnu Viesturu Streļču — es apbrīnoju viņa lasītkāri. Čakla lasītāja ir 5. klases meitene Džeina Lubāne un praktiski visas Andrupenes pamatskolas 8. klases meitenes. 1.-5. klašu skolēni, kuri dodas uz nodarbībām bērnu un jauniešu centrā, nereti ieskrien arī bibliotēkā, prasa kādu literatūru. Bet lielākā daļa skolēnu bibliotēkā visbiežāk interesējas tikai par internetu.
Esmu ļoti pateicīga pagasta pārvaldei un pārvaldes vadītājai Melānijai Rudavinai par bibliotēkai sniegto atbalstu. Mums arī šogad tika iepirktas jaunas, interesantas grāmatas.”
Vietējo bibliotēku atbalsta arī paši lasītāji. Andrupenes pagasta pensionāre Janīna Uzoliņa uzdāvināja Sprīdīša bibliotēkas sērijas grāmatas ļoti labā stāvoklī. Vietējā iedzīvotāja Mārīte Trifonova uzdāvināja vairāk nekā 100 grāmatu krievu valodā — tie ir savulaik ļoti pieprasīti mīlas romāni, detektīvi, ko cilvēki ļoti labi lasa arī šobrīd. Pilnu kasti ar grāmatām no Rēzeknes atveda kāds bijušais pagasta iedzīvotājs. Laiku pa laikam arī pati Janīna atnes bibliotēkai savas personīgās grāmatas, kad tās izlasījusi.
Andrupenē retumis viesojas Anglijas iedzīvotājs Filips Brinklers, kurš ikreiz atved dāvanā kādu grāmatu. Tā bibliotēka ir tikusi jau pie trim vēsturiska satura grāmatām angļu valodā. Janīna stāsta, ka Filips ir ļoti atvērts, pozitīvi noskaņots cilvēks, kurš Anglijā iepazinās ar andrupenieti, un tā viņam ir radusies šī saikne ar Andrupeni. Dāvinātās grāmatas ir labs papildinājums bibliotēkas fondam, tās jau lasījusi viena vietējā studente un devusi atzinīgu novērtējumu. Tas arī ir skaists pozitīvs moments, jo citi pašmāju ļaudis, tikuši daudzmaz tālāk par savas sētas durvīm, nereti aizmirst, kur dzīvojuši un uzauguši. Medaļas otrajā pusē šogad ir grāmatu svētkos saņemtais dāvinājums. Lai gan saņemtā literatūra izlikta redzamā vietā, lasītāji visai kūtri interesējas par šīm grāmatām, jo tās lielākoties ir politiska satura.
Neviļus arī mūsu saruna iegriežas politiskajos džungļos. Ja agrāk runas par izbraukušajiem uz ārzemēm vien sasniedza Janīnas ausis, tad šobrīd viņa pati ir notikumu centrā: uz bibliotēku nāk cilvēki, lai izdrukātu aviobiļetes vienvirziena lidojumam uz ārze- mēm. Gan tās, ko paši pasūtījuši, gan tās, ko apmaksājuši draugi vai paziņas ārzemēs. Janīnai un citiem šeit palicējiem atliek vien skumji noraudzīties, kā no valsts aizplūst darbaspēks pašā spēku plaukumā. Nesen vien nedēļas laikā biļetes izdrukāja trīs cilvēki. Kādreiz Andrupenes pagastā bija tuvu diviem tūkstošiem iedzīvotāju, tagad — bail pat iedomāties! Vai nu nomirst, vai nu aizbrauc projām. Ir arī tādi, kas aizbrauc tikai uz vasaru, lai vismaz nopelnītu izdzīvošanai ziemā. Cilvēki izmisumā — dzimtenē neko nopelnīt nevar!
Juris ROGA
0 komentāru