Lai arī valsts ir krīzē, tomēr dzīve rit uz priekšu un šur tur rodas arī jaunas darbavietas, kas dod iespēju uzturēt pie dzīvības šo rubriku un turpināt rakstīt par cilvēkiem, kuri nesen iekārtojušies darbā.
Aglonas novada domes speciāliste Lāsma Strole-Krosovska ir vietējā iedzīvotāja. Pamatskolas izglītību ieguva Aglonas ģim-nāzijā, pēc tam turpināja mācības Aglonas vidusskolā. Sekoja studijas Dau-gavpils universitātē: vides zinātnēs iegūts bakalaura grāds vides plānošanā — maģistre. Maģistrantūru Lāsma pabeidza pērnā gada jūnijā un uzreiz mēģināja atrast darbu, bet visi mēģinājumi iekār- toties strādāt bija neveiksmīgi gan sakarā ar ekonomisko krīzi, kuras dēļ samazinājās pieprasījums pēc speciālistiem, gan sakarā ar to, ka viņai praktiski nebija darba pieredzes.
Lāsma: “Vienubrīd biju lielā izmisumā — esi cītīgi studējusi, ieguvusi specialitāti un nevari tajā atrast darbu. Paziņas aicināja braukt uz Ziemeļīriju. Vienkārši tur viens cilvēks gāja projām, mani aicināja braukt strādāt viņa vietā. Jāstrādā būtu pie konveijera ar dārzeņiem. Biju gandrīz nobriedusi doties uz ārzemēm, par laimi nāca šis Eiropas Sociālā fonda projekts “Speciālistu piesaiste administratīvās kapacitātes stiprināšanai Aglonas novadā”, informāciju par kuru ieguvu novada mājas lapā. Tā kā man bija tieši tāda izglītība, kā tika prasīta, un atbildu visām citām prasībām, nolēmu iesniegt dokumentus un piedalīties konkursā.”
Uz konkrēto vakanci bija vairāki pretendenti, bet konkursā, kas notika divās kārtās, uzvarēja Lāsma. Viņa no sirds priecājas, ka nenācās atstāt savu dzimto valsti un doties meklēt laimi kaut kur svešumā. Sarunbiedre uzsver, ka viņai patīk darbs profesijā un nav būtiski, vai darba pienākumi prasa visu dienu strādāt kabinetā pie datora vai kā citādi. Viņas galvenie uzdevumi ir dažādu pārskatu veidošana un plānošanas dokumentu izstrāde, kas papildus uzliek pienākumu veikt informācijas apkopošanu un analīzi par novadu. Jāpiedalās semināros, projektā paredzētas arī apmācības. Divus gadus darba algu Lāsmai maksās no projekta līdzekļiem, tālāk jau pašvaldībai būs pienākums nodarbināt speciālisti un izmaksāt viņai algu vēl pusgadu.
Lāsma: “Tālākais būs atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām un vajadzībām. Ja šāda speciālista pakalpojumi pašvaldībai būs nepieciešami un būs iespēja maksāt algu, tad darbs būs arī turpmākajos gados pēc projekta beigām.”
Lāsmas dzīvesbiedrs Genādijs pēc profesijas ir celtnieks, šobrīd — bezdarbnieks. Atšķirībā no viņas vīrs tomēr pabija ārzemēs un drīz atgriezās mājās. Lāsma uzskata, ka uz ārzemēm jādodas ar ģimeni, proti, abiem, nevis pa vienam. Tas, kādus lēmumus nākotnē pieņems šī un citas jaunās ģimenes, lielā mērā būs atkarīgs no mūsu valstsvīru politikas un turpmāko gadu ekonomiskās situācijas.
Juris ROGA
0 komentāru