Kandžas tecināšana mūsu pusē vienmēr ir bijusi aktuāla lieta. Vienmēr bija pieprasījums, vienmēr bija arī piedāvājums. Cīņa ar šo amatu reti kad bija veiksmīga. Un maz kas ir mainījies pusgadsimta laikā. Bet, lūk, tik talantīgu spirta ražotāju tagad, šķiet, vairs nav.
Jautrā muzikanta krahs
Kolhozā “Dzimtene” D. tika nosaukts par meteorītu. Vēl no rīta cilvēks mājās, bet pēc dažām stundām viņu jau satiek Dagdā ar mantu maisu aiz muguras.
“Ne ar ko citu nenodarbojas, kā tikai pārdod kandžu,” runāja kolhoznieki. “Par pudeli rublis”
Bet nesen D. secināja, ka vislabākā vieta zaļā pūķa tirdzniecībai ir zaļumballes. Viņš — muzikants. Un vēl nebija gadījuma, ka D. atteiktos spēlēt kādā ballē. Jautro muzikantu sāka aicināt visur. Bet viņš arī priecīgs. Kopā ar mūzikas instrumentu D. ņēma līdzi arī trauku ar kandžu.
“Kas? Ieradies ar bufeti?” tā parasti jautāja viņam dzērājiņi. “Paņemsim visu.”
Un tā līdz balles beigām D. kabatā sakrājās līdz pat 50 rubļiem. Bet D. ienesīgajai bufetei pienāca gals. Nesen kandžas tecinātājs stājās biedru tiesas priekšā. Par nelikumīgu darbību viņš tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Kratīšanas laikā jautrā muzikanta dzīvoklī atrada piecus spaiņus kandžas.
L., rajona milicijas nodaļas iecirkņa pilnvarotais.
Lūk, šāds jocīgs atga- dījums… Bet laikam nav nemaz tik jocīgs, ņemot vērā finālu. Apbrīnojama lieta — varonis ne tikai tirgoja kandžu, viņš arī sniedza kultūru. Un kā tad vēlāk notika zaļumballes? Nav skaidrs… Bet biznesa shēma viņam darbojās nevainojami!
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru