Termometra stabiņš noslīdējis zem nulles, klusi krīt sniega pārslas… Sākusies ziema, un mūsu valstī tās atnākšana Latvijas iedzīvotājiem vienmēr saistīta ar papildu izdevumiem dzīvokļu apkurei.
— Kā apkures sezona sākās Krāslavā? — es pajautāju SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājam Valērijam Maslovam.
— Kā parasti — optimālos termiņos. Pēdējos gados zaudējis spēku kritērijs, kad apkures sezona sākās tad, kad āra temperatūra triju diennakšu laikā bija zemāka par 8 grādiem. Tagad mēs vadāmies no diviem faktoriem — veselā saprāta, klientu ierosinājumiem un sūdzībām. Starp citu, oktobrī mūsu uzņēmums nesaņēma pat mutiskas prasības par namu agrāku pieslēgšanu apkures sistēmai. Daudzdzīvokļu pieslēgšanas datums sakrita arī ar siltummezglu automātikas ieprogrammēšanu apkures sezonas sākumam.
Siltummezglu uzstādīšanas process turpinās, automatizētas sistēmas 35 no 56 daudzstāvu mājām, kas ļauj šādu māju īrniekiem patstāvīgi pieņemt lēmumu par apkures sezonas sākumu. Problēma, lai cik dīvaini tas būtu, atkarīga no cilvēku aktivitātes, nav vienkārši ievēlēt personu, kura būtu pilnvarota visos siltumapgādes un citu komunālo pakalpojumu jautājumos pa taisno kontaktēties ar uzņēmumu “Krāslavas nami”. Automatizētajos siltummezglos var ieprogrammēt siltumpadeves regulēšanu katrai konkrētai mājai. Lai pieslēgtu, pietiek ar pilnvarotās personas telefonzvanu. Atkārtoju: nevienu mutisku sūdzību no pilnvarotām personām mēs neesam saņēmuši, un apkures sezona sākās saskaņā ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāja (tā ir uzņēmuma kapitāla daļu turētāja) lēmumu. Vēlāk par mums apkurei pieslēdzās vairākums Latvijas pilsētu, tajā skaitā Rīga un Daugavpils. Tāpēc pārmetumi, manuprāt, ir nepamatoti.
Oktobra vidējā diennakts temperatūra bija pagājušā gada līmenī, bet novembris izrādījās par grādu siltāks. Neliels šķidrā kurināmā daudzums sagatavots avārijas situācijām, bet kā galveno kurināmo mēs izmanto-sim vislētāko tā veidu — šķeldu. Pateicoties klientu priekšapmaksai, izdevās sarūpēt 15000 kubikmetru šķeldu, un šīs rezerves ļaus nodrošināt galvenās katlu mājas darbu plānoto piegāžu pārtraukuma gadījumā stipra sala vai pavasara plūdu dēļ. Tādējādi mēs cenšamies nodrošināties arī pret iespējamiem neparedzētiem apstākļiem.
Laba ziņa: šķeldas cena pēdējā gadā nav paaugstinājusies, lai gan bažas bija, respektīvi, siltumenerģijas tarifs paliks nemainīgs arī šogad un būs tāds pats, kā arī kopš 2008. gada — 39,82 lati par megavatu.
— Tajā laikā, kad mūsu Ministru prezidents pamācoši ziņo tautai par valsts izkļūšanu no krīzes, saskaņā ar biroja EC-Eurostat datiem Latvija kļuvusi par rekordisti Eiropas Savienībā nabadzības riska ziņā, atstājot aiz sevis tikai Rumāniju. Vai tautas dzīves zemā līmeņa faktors ietekmē jūsu uzņēmuma darbu?
— Grūtības ir un ne mazas. 2010. gada beigās klientu parāds sasniedza 310000 latu, patlaban 330000. Bāzes parāda uzkrājumi velkas kopš 2000. gadu sākuma, diemžēl ievērojamu daļu piedzīt nav iespējams: vieni miruši, otrus nevar atrast, bet trešā kategorija — mazturīgie, slimie un nolaidušies cilvēki, kuriem nav nedz ienākumu, nedz īpašuma. No dzīvokļiem viņi sen izlikti, bet parāds palicis. Taču ar komunālo maksājumu parādniekiem — veciem un jauniem nemaksātājiem — mēs cīnāmies, par ko liecina salīdzinoši neliels parādu pieaugums. Uzņēmuma jurists darbojas stingros likuma rāmjos: ja parāds ir aptuveni 200 latu, tiek izsūtīts atgādinājums, vēlāk lieta tiek nodota tiesā — brīdinājuma kārtā. Ja šie profilakses pasākumi nelīdz, seko prasības pieteikuma iesniegšana tiesā vispārējā kārtībā, kas parādniekiem ir saistīta ar papildizdevumiem (valsts nodeva, soda sankcijas). Ja lieta nonāk līdz tiesas izpildītājiem, tad, kā saka, var dabūt pa pilnam.
Praksē puse parādnieku izvēlas loģisku labprātīgas norēķināšanās ceļu, atmaksājot visu summu vai saskaņā ar pilnvaru — pa daļām. Šādos gadījumos netiek pielietotas soda sankcijas, ar ko Krāslava atšķiras no vairākuma citu Latvijas pilsētu. Ja lieta tiek nodota tiesai, tad tās izskatīšana prasa 5 – 6 mēnešus. Šajā laikā paaugstinās soda sankcijas, palielinās arī valsts nodeva. Termiņa pagarināšana, kas nepieciešama tiesas sprieduma pieņemšanai, tikai pasliktina parādnieka finanšu stāvokli.
Kopš šā gada februāra līdz oktobrim mēs iesniedzām 70 prasības tiesā, pieņemti 15 spriedumi par izlikšanu no neprivatizētiem dzīvokļiem, no pārējiem — par parāda piedziņu. Puse lietu brīdinājuma kārtā ar minimāliem izdevumiem parādniekiem, bet pārējos gadījumos, lai atrisinātu problēmu, iesaistīti tiesu izpildītāji, kuru pakalpojumi izmaksā līdz 15% no parāda kopējās summas un papildus izdevumiem.
— Vai var nosaukt konkrētu piemēru, nenosaucot parādnieka uzvārdu?
— Uz mana galda ir tāda lieta. Kopējais parāds uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā sasniedza 1400 latu. Soda sankcijas — 151 lats, tiesas izmaksas — 182 lati un piedzenamā summa paaugstinājās līdz 1733 latiem. Ja turpmāk lietā iesaistīsies tiesas izpildītāji, viņu pakalpojumi izmaksās vēl vairāk nekā 200 latu.
Izmantojot gadījumu, vēršos pie dzīvokļu īrniekiem un īpašniekiem. Rodoties 100 – 200 latu parādam, iesaku brīvprātīgi vērsties SIA “Krāslavas nami”, un mēs kopīgi vienosimies, kā atrisināt problēmu ar minimāliem izdevumiem jums.
Vēl viens svarīgs sīkums: reizi par visām reizēm jāizbeidz izplatīt baumas par to, ka disciplinēti maksātāji par komunālajiem pakalpojumiem sponsorē parādniekus. No nesaņemtām parāda summām cieš uzņēmums: mēs nevaram pilnā apjomā risināt siltuma zudumu pazemināšanas, inženiertīklu un siltumsaimniecības modernizēšanas problēmas. Tomēr šogad mēs realizējām projektu, ko līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Tā finansējums būs 257000 latu, kas ir 40% no attiecināmām izmaksām. Bet tā ir Krāslavas siltumtīklu rekonstrukcija un 15 jaunu automātisko individuālo siltummezglu uzstādīšana. Projekta mērķis — samazināt siltuma zudumus, nomainot vecās siltumtrases ar jaunām, likvidējot četrcauruļu sistēmu ar centrālā siltuma punkta darbības apturēšanu un izbūvējot divcauruļu siltumapgādes sistēmu ar siltumtrašu diametru optimizāciju atbilstoši pieslēgto objektu slodzei un uzstādīt automatizētus siltuma mezglus daudzdzīvokļu mājās ar iespēju attālināti veikt to darbības kontroli un objektu siltumapgādes parametru maiņu.
Projekta ietvaros tika rekonstruēti 2487 metri siltumtīklu, kas ļāva samazināt siltuma zudumus ārējos siltumtīklos, kā arī dod iespēju regulēt siltumenerģijas padevi katrai mājai atbilstoši tās vajadzībām. Kopējās projekta izmaksas sastādīja 645000 latu.
Banka mums piešķir kredītus, kas liecina par uzņēmuma normālu finanšu stāvokli.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru