Labi ir makšķerēt vienam, divatā — vēl labāk. Pirmkārt, patīka- mas saskarsmes nekad nav par daudz, otrkārt, viena galva labi, bet divas vēl labāk, jo katra nopietna cope ir ne tikai sirdij tīkama atpūta, bet arī āķīgs uzdevums. Bieži gadās tā, kā to vēlas zivis, nevis cilvēks ar makšķeri vai spiningu rokās. Kad apnīk viens copes veids, nākas mainīt taktiku un pat nodoties eksperimentiem.
Atliku likām pamakšķerējuši baltās upes zivis ar fīdera rīkiem, mēs ar draugu Aleksandru ne pa jokam apvainojāmies uz līdakām, kas pastāvīgi pulcējās iebarošanas vietās, kāri metās virsū raudām, maziem plaužiem un apakšmutiem, kurus mēs vilkām no ūdens, kopā ar laupījumu aizvelkot arī dārgos lāzera asinājuma āķus. Visi mūsu mēģinājumi noķert plēsoņas, izmantojot zvejas rīkus ar dzīvu ēsmu, beidzās bez sekmēm — traucēja spēcīgā straume.
Līdz ar rudens sezonas sākumu mēs nomainījām makšķeres pret spiningiem un devāmies uz Daugavu cerībā sodīt nekaunīgās līdakas. Man ledusskapī bija palicis krietns zivju barības krājums ar grūbām, ko piedāvāju diviem copes kolēģiem, kuri makšķerē ar fīderiem, taču viņi kaut kā neizrādīja interesi. Nevar laist zudumā šādu zivju delikatesi, un es paķēru līdzi vilinošu maisījumu, dodoties zvejā… ar spiningiem. Mans draugs sākumā pat izsmēja mani, taču vēlāk es atklāju viņam iecerētā eksperimenta noslēpumu. Lūk, kamēr mēs nesteidzoties ieturēsim pusdienas, iemetīsim gardo ēsmu piemērotā vietiņā. Sīkas zivis sapulcēsies vienā mirklī, tām sekos līdakas, un tad piedāvāsim tām mākslīgo ēsmu. Paskatīsimies, vai neprātīgā ideja nostrādās.
Tiesājot neaizstājamo kūpināto speķi ar sīpoliem un uzdzerot to ar stipru tēju, mēs visu laiku skatījāmies uz iebarošanas vietu. Un pēc apmēram 30 – 40 minūtēm tur atskanēja skaļš šļaksts. Draugs sportists tūdaļ gluži kā snaiperis aizmeta vobleri, kas trāpīja ūdens aplī, un juta, ka uzķērusies zivs. Tālāk, kā saka, tehnikas lieta. Pēc dažām minūtēm ķeselē jau spirinājās… skaistulis sapals, kurš uz mielasta vietu bija atpeldējis no kaimiņos esošā sēkļa. Ja ne fotogrāfija, neviens sevi cienošs cop- manis nenoticētu šim neiedomājamajam atgadījumam. Fakts ir spītīga lieta: copē reizēm gadās tas, kas nekad nevarēja notikt. Nosvēruši sapalu (divi kilogrami), mēs pasmējāmies pēc sirds patikas. Makšķerēšana ar spiningu, izmantojot iebarošanu, izdevās. Priecājoties par jautro sižetu, es pēkšņi paziņoju, ka viena amizanta gadījuma copmaņu stāstam ir par maz, ļoti vajadzīgs otrs. Un mans pārinieks tūdaļ izpildīja manu pasūtījumu, noķerot ar to pašu laimīgo vobleru… vīķi aiz acs. Pēc otrās smieklu lēkmes es nofotografēju, citādi lasītāji nenoticētu. No rietumiem uz mūsu pusi peldēja svina pelēki mākoņi, un mēs spiedām uz airiem. Pusotru stundu ilgajā copē līdz lietus sākumam mums izdevās noķert vēl pāris līdakas, kas svēra kilogramu katra un piecus brangus asarus zupas tiesai. Vārdu sa- kot, tā bija teicama diena! Aleksandrs priecājās par to, ka viņa paša rokām modernizētais voblers teicami nostrādāja ar sapalu, līdaku, asari un… vīķi, bet es jau gavilēju, paredzot jautras publikācijas tapšanu.
Tagad par satraucošo. Augustā un septembrī uz Daugavas parādījās malu eklektrozvejnieku brigādes. Mūsu pienākums ir kopīgiem spēkiem apturēt noziegumu — vislielāko vardarbību pret dabu. Lūgums visiem makšķerniekiem būt modriem un operatīvo informāciju paziņot pa tālr. 26146127, 26522703, 26175032, 110.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru