Ik gadu aizsalušās Latvijas ūdenstilpēs ziemas mēnešos tiek novērota zivju slāpšana. Šogad šī problēma var būt aktuā-la visu martu, jo valdošā sala dēļ uz daudzām ūdenstilpēm iz-veidojusies bieza ledus kārta.
Kā norāda speciālisti — šāda parādība bargās ziemās ir dabisks process, īpaši seklos, stipri aizaugušos ezeros ar nelielu ūdens noteci. Taču jānorāda — ja arī sākotnēji slāpšanas rezultātā zivju populācija samazinās, tad pēc 4 – 5 gadiem populācija atjaunojas apmēros, kādus pieļauj ūdenstilpju dabiskie ekoloģiskie apstākļi.
Kā palīdzēt zivīm un novērst to slāpšanu?
Zivju slāpšanu ziemā var mazināt, urbjot ledū āliņģus un aizpildot tos ar niedrēm vai salmiem, vai arī ar speciālām ierīcēm — kompresoriem pūst ūdenī gaisu, tādējādi pievadot papildus skābekli. Var arī pārsūknēt ūdeni no viena āliņģa otrā. Taču parasti šādas rīcības ir efektīvas tikai nelielās ūdenstilpēs. Jāmin arī piekoptais zivju glābšanas veids — āliņģu izzāģēšana ar motorzāģiem, kas var nenest cerētos panākumus, jo eļļa no motorzāģa var ieplūst ezerā un radīt uz ūdens plānu kārtiņu, kuras rezultātā zivis pie skābekļa netiek.
Ja tiek veidoti āliņģi, ieteicams hektāra platībā izcirst četrus līdz sešus, kā arī pieskatīt, lai tie neaizsalst, un dīķī ik pa gabalam no ledus nošķūrēt sniegu. Saules stari ledu kausē un zem ledus fotosintēzes rezultātā rodas skābeklis. “Tādēļ ir nepieciešams no motorzāģa eļļas bākas izliet tur esošo eļļu un to ateļļot ar benzīnu. Pirms došanās uz ezeru vēlams ar motorzāģi nedaudz pazāģēt ledu kaut vai nelielā dīķi, tādejādi atbrīvojot motorzāģa slieci un ķēdi no esošajiem eļļas pārpalikumiem”— iesaka Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākais inspektors Ivars Leščinskis. “Der atcerēties, ka līdz masveida slāpšanas brīdim zivis vispirms koncentrējas tajās ezerā daļās, kur ietek kaut vai nelieli avoti, kuru ūdens ir kaut cik piesātināts ar skābekli. Šajās vietās ir nepieciešams savlaicīgi izcirst āliņģi un novērot tur esošo situāciju, sevišķi vakarpusē un nakts laikā, kad ūdenī intensīvi samazinās skābekļa koncentrācija”
“Savukārt Rāznas nacionālā parka teritorijā vislielākas bažas ir par Bižas ezeru Andrupenes pagastā” — atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākais inspektors Rolands Kalvis un piebilst, ka vietējie iedzīvotāji ir aktīvi un jau izveidojuši vismaz 15 āliņģus (attēlā).
Gadījumos, kad ziemā notiek masveida zivju slāpšana, ierasta prakse ir zivju krājumu atjaunošana pavasarī, kad ūdenstilpēs tiek ielaisti zivju mazuļi. Pagājušā gadā Dabas aizsardzības pārvalde ar Zivju fonda finansiālu palīdzību papildināja zivju krājumus vairākos Latvijas ezeros, to skaitā arī Zosnas ezerā Rāznas nacionālā parka teritorijā un Kurjanovas ezerā dabas parkā “Kurjanovas ezers”. Arī šogad tiek meklēta iespēja zivju resursu papildināšanai īpaši aizsargājās dabas teritorijās esošajos ezeros.
Jāmin arī fakts, ka situāciju, kad zivis, kam trūkst skābekļa, pulcējas ap āliņģi, aktīvi izmanto maluzvejnieki. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori turpina apsekot ūdenskrātuves, lai izvērtētu esošo situāciju un vajadzības gadījumā veiktu pasākumus zivju glābšanai.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija
0 komentāru