Kopš Indras pagasta pārvaldes vadīšana tika uzticēta Ērikai Gabrusānei, dažu gadu laikā ciematā notikušas būtiskas pārmaiņas un var sacīt Indra spīd un laistās. Protams, viņai bija un ir daudz palīgu — atsaucīgie ciemata iedzīvotāji, kuri sakopa savas mājas un speciāli izveidota četru cilvēku brigāde — puiši, kuri strādā sabiedriskajā sektorā.
Kopš pirmsākumiem labiekārtošanas darbu brigādē strādā Jānis Radelickis un Aivars Ļaksa Timinskis, savukārt Viktors Konstantinovičs un Igors Ņeverovskis pievienojās vēlāk, nomainot iepriekšējos. Ērika pastāstīja, ka pirmsākumos brigāde tika izveidota no bezdarbniekiem, kuri tika iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras izsludinātajā aktīvās nodarbinātības pasākumā. Laika gaitā notika pārmaiņas un četrotnei tagad tā ir pastāvīga darba vieta.
“Sākums visam bija Starptautiskais mazākumtautību mūzikas festivāls “Latgales vainags”, kas strauji tuvojās un bija nepieciešams veikt lielus sagatavošanās darbus,” Ērika kavējas atmiņās. “Turklāt, iedzīvotāji sūkstījās, ka ciematā nav nekādu norāžu. Lielu grūdienu deva arī tas, ka iedzīvotāju izsauktā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nevarēja atrast konkrētu adresi. Arī ciemats izskatījās noplucis, vajadzēja rīkoties. Izveidojām četru cilvēku grupu, pirmais viņu darbs bija dīķa tīrīšana. Ar nopietno attieksmi pret pienākumiem un savu darbu viņi pierādīja, ko spēj paveikt, tāpēc izveidojām pastāvīgu grupu. Šobrīd paveiktais darba apjoms ir tik liels, ka visu uzskaitīt nav iespējams. Ieskatam varu pateikt, ka ar viņu rokām ir izgatavotas un uzstādītas norādes visā ciematā, uzbūvēta koka lokomotīve samazinātā mērogā, ierīkots jauns bērnu atpūtas laukums ciematā (šūpoles, slīdkalniņš, smilšu kaste, citi atribūti), uzstādīti koka soli pa visu ciematu, lielu darba apjomu viņi veica, labiekārtojot Tēvijas parku. Šī brigāde remontē pašvaldībai piederošos dzīvokļus — pie mums katrs, kurš saņem pašvaldības dzīvokli, saņem to izremontētu. Pie pagastmājas ar šo cilvēku palīdzību izremontējām sociālo pakalpojumu māju, kas pagaidām nav apdzīvota, bet to var izdarīt jebkurā brīdī. Šobrīd turpinām remontu sociālajā mājā. Ceļā no Indras uz Krāslavu labajā pusē pirms Vaivodiem ir māja, kurā dzīvoja nespējīga sirmgalve. Māja bija ieaugusi krūmos, šie puiši tos izcirta, māju nokrāsoja, un vecenīte sava mūža no- gali pavadīja skaistā mājā. Viņi arī remontēja bijušo pienotavas māju, kas būvēta 1953. gadā, saglabājot mājai tā laika rotājumus. Viņi ir uzbūvējuši kapliču, atjaunojuši koka krustus ceļmalās.
To un daudz ko citu paveica mūsu pašu vietējie cilvēki, kuri dzīvo tepat pagastā un jūtas šeit labi. Līdz asarām aizkustināja kāds no puišiem, kurš man jautāja: “Vai šis darbs būs uz ilgāku laiku, vai mūs nepadzīs?” Kad atbildēju apstiprinoši, man pateica paldies un: “…tad jau mēs varam paņemt arī kādu kredītu, lai nopirktu ledusskapi vai vēl šo to!” Redz, kāda ir lauku ļaužu atbildības sajūta, cilvēks vairās neapdomīgi līst kredītos — ja nu darba nebūs, kā atdos?”
Sagaidot svētkus, šie puiši ir liels atbalsts Indras Tautas nama vadītājai Anželai Kuzminskai, kura saka krāšņus vārdus: “Igoram aug divi bērni —skolnieki, Jānim — meita ies skolā, un viņi ir jauni, varbūt neapstāsies un būs vēl bērni. Aivars vēl nav precēts, Viktoram trīs bērni. Šķiet tikai četras darbavietas, bet iedomājieties, cik cilvēkiem kopumā ir drošības sajūta par savu nākotni, jo viņiem ir pastāvīgs darbs un var nodrošināt ģimeni ar ienākumiem, paēdināt, apģērbt, palaist skolā savus bērnus. Jau šis moments vien ir svarīgs, ja runājam par šo brigādi. Arī tautas nama organizētajos pasākumos viņi nāk talkā un veic dažādus darbus. Piemēram, savulaik, rīkojot festivālu ”Latgales vainags”, izdomājām uzbūvēt tiltiņu, un viņi šo darbu paveica tā, kā vēlējāmies. Pontona tilts, brīvdabas skatuve, interesantais dambretes galds tautas namā — tas viss ir viņu darbs.”
Juris ROGA
0 komentāru