Pēc tieši četrdesmit gadiem viņi satikās uz dzimtās skolas lieveņa. 1971. gadā šajā ēkā atradās Krāslavas 2. vidusskola, tagad – Krāslavas Valsts ģimnāzija. Viss rit, viss mainās, taču gadi nespēj izdzēst atmiņā klasesbiedrus un skolotājus.
Pirmā pie skolas sienas parādījās Anna Kavose. Viņas liktenis bija veiksmīgs. Banku sfērā viņa nostrādāja trīsdesmit piecus gadus, dzīvo Aizkrauklē. Meita Tatjana pagaidām vēl ir pie vecākiem, otra, Jeļena, meklē laimi Anglijā, bet dēls Vladimirs Rīgā strādā par apdrošināšanas aģentu. Četri mazbērni… Reizi gadā Anna noteikti apciemo savas bērnības pilsētu, un tagad, lūk, pirmā atnāca uz tikšanos ar bijušajiem klasesbiedriem. Otra atnāca Gaļina Zimņicka, trešais – Jevģēnijs Dilba… Apskāvieni, prieka saucieni un patiess prieks… Klases audzinātāja Natālija Vanaga un skolotājas Janīna Berjoza, Klāra Jegorova ar grūtībām atpazīst savus bijušos audzēkņus. Dāmas neslēpj savas emocijas, kungi nopietni stāv maliņā – Gvidons Eižvērtiņš, Aleksandrs Černiks, Jevģēnijs Dilba, Aivars Ļuļs, Eduards Bučinskis…
Starp citu, pirms četrdesmit gadiem krievu skolu pabeidza četras klases – vairāk nekā simts desmitās klases absolventu. Pagājušajā sestdienā uz tikšanos ieradās katrs piektais. Banketā bija ko atcerēties, par ko parunāt.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru