Ikviens ir dzimis savai sirdslietai, un laimīgi ir tie, kas atrod sevi. Arī es pats mīlu savu profesiju – par to bezgalīgo skrējienu, kad dzīve piedāvā tādus tematus, kuru dēļ galva griežas riņķī. Un tikšanās ar avīzes raksta varoņiem pēc vairākiem gadiem ir jau ierasts un priecīgs notikums.
Ar šo apbrīnojamo cilvēku – Pjotru Hudobčonoku – liktenis mani saveda nemierīgajos deviņdesmitajos gados. Negaidīto pārmaiņu, trūkuma slogs – smags pārbaudījums ar vienīgo glābiņu – aktīvā darbībā. Tolaik es, būdams “Ezerzemes” korespondents, saņēmu aicinājumu sagatavot rakstu republikas mēroga nedēļas laikrakstam “Baltijas Zeme”, kurā pirms diviem desmitiem gadu arī parādījās publikācija ar nosaukumu “Burvju šķīvis”. Nākamā tikšanās notika Krāslavā – Latvijā dzīvojošo baltkrievu mākslinieku darbu nesenajā izstādē. Talantīgais mākslinieks no Daugavpils ne tikai atpazina mani, bet arī uzdāvināja savu krāšņo albumu. Tāpēc mans pienākums ir pastāstīt par viņu “Ezerzemes” lasītājiem, neaizmirstot par visiem īpatnējiem sīkumiem. Kādreiz savā publikācijā par Pjotru Hudobčonoku es rakstīju, ka ar savu atklājumu viņš no sākuma pārsteidza pasauli, bet pēc tam ieguva popularitāti arī savā dzimtenē. Viņa unikālie darbi atrodami muzejos un privātajās kolekcijās Vācijā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Maltā, kur Pjotrs Hudobčonoks piedalījās visprestižākajās izstādēs. Latgales mākslinieka ar baltkrievu saknēm personālizstāde notika Rīgas galerijas “Rol-art” zālē, kuru apmeklēja ap simt tūkstošiem cilvēku.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 84 (03.11.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru