Atbild Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ināra Teiviša
“Sakiet, kā pēdējos 20 gados ir mainījusies dzimtsarakstu nodaļas darbība?”
“Ziniet, ļoti spēcīgi. Notika lielas izmaiņas likumdošanā, daudz jauna. Kopumā ļoti daudz izmaiņu notika sabiedrības labā. Tagad, piemēram, ir likums, kas pieļauj, ka bērnam var būt divi tēvi — bioloģiskais un aprūpētājs (dzīvo kopā ar bērnu un viņa māti). Un arī, piemēram, ja māte neatzīst nevienu no šiem tēviem, bērns var būt oficiāli bez tēva un viņam nav tēvavārda. Reģistrācijas un šķiršanas process ir kļuvis mazāk birokrātisks, tagad cilvēkiem nav jāskraida ar dokumentu kaudzi pa 10 instancēm. Tāpat tagad daudzus jautājumus, kas saistīti ar reģistrēšanu un bērniem, var risināt bez tiesas, bet tikai notāra un attiecīgā dzimtsarakstu nodaļas darbinieka klātbūtnē.”
“Sakiet, bet tagad Jūsu praksē vairāk ir šķiršanu vai reģistrēšanu?”
“Ziniet, diemžēl vairāk ir šķiršanu. Un šķiras, lai arī cik tas būtu bēdīgi, jauni cilvēki. Problēma ir tajā, ka viņi nav gatavi laulībām, viņi neapzinās to atbildību. Cilvēki nāk uz dzimtsarakstu nodaļu, neapzinoties, kas viņus sagaida. Viņi pakļaujas tādiem stereotipiem kā “ja jau mīl viens otru, tad jāprecas.” Visbiežāk šis lēmums nav pareizs, un jaunie šķiras, kopā nodzīvojot tikai 1-2 gadus.”
“Bet vai ir gadījies kaut kādā mērā kavēt laulāto lēmumu?”
“Diemžēl nē. Jaunie cilvēki, lai arī cik tas nebūtu ticami, pieņem šādu lēmumu ne uzreiz, bet apdomā 100 reizes. Un mainīt viņu lēmumu nav mūsu spēkos. Un vēl ir problēma, ka cilvēki uzreiz iet laulāties, bet pēc tam šķiras. Manuprāt, ja cilvēki salaulājas, viņiem kopā jādzīvo visu dzīvi, jo viņi deva vārdu Dieva priekšā.”
“Sakiet, bet vai daudz tagad ir laulību, kas tiek noslēgtas starp 40-60 gadīgiem cilvēkiem?”
“Nē, un tā nekad nav bijis. Visbiežāk cilvēki šādā vecumā paliek neprecēti. Šis rādītājs nekad nav mainījies, nekādos laikos. Cilvēks šādā vecumā vairs nevēlas meklēt sev dzīvesbiedru. Bet jāpiebilst, lai cik arī tas nebūtu pārsteidzoši, šāda veida laulības ir visstiprākās, un pat šādiem vecākiem dzimst bērniņi.
“Sakiet, vai dzimtsarakstu nodaļā ir bijušas komiskas situācijas?”
“Un kā gan bez tām! Ļoti bieži uz svinībām atnāk un ņem līdz savus mīļdzīvniekus — suņus, kaķus. Viņi sāk trokšņot, riet, ņaudēt, skraidīt pa zāli. Un gadās tā, ka kopā ar cilvēkiem zālē ienāk kāds klīstošais kaķis, kas, tiekot zālē, no bailēm veido tādu nekārtību, ka mēs tajā pašā brīdī dzenam viņu ārā. Bet kopumā viss notiek klusi un mierīgi.
Paldies par interviju!
Iļja GAVRIKOVS
0 komentāru