Šādas nedēļas notiek visās Latvijas vidējās mācību iestādēs, bet Krāslavas Valsts ģimnāzijā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenču tapšana saistīta ar Annas Juškevičas vārdu.
Ar viņas vieglo roku pirms septiņpadsmit gadiem novatoriskā ideja ne tikai sākās ģimnāzijā, bet arī pārvērtās par aizraujošu radošu procesu, kurā piedalās ne tikai izlaiduma, bet daļēji arī vienpadsmitās klases audzēkņi. Pirmo reizi atzīmes par zinātniskiem darbiem tiks ierakstītas vidējās izglītības atestātos.
Saskaņā ar žūrijas vērtējumu visveiksmīgākie darbi varēs piedalīties reģionālajos un valsts mēroga konkursos. Turklāt daļa topošo absolventu darbu tiks nosūtīta konkursam uz Daugavpils universitāti, kas perspektīvā kļūs par šīs augstskolas studentiem. Taču galvenais ir tas, ka zinātniskās konferences pārvēršas par intelektuāļu azarta triumfu, par ko izdevās pārliecināties arī man. Konkursa projektu publiskā aizstāvēšana, pielietojot jaunākās informācijas tehnoloģijas, izraisīja paaugstinātu interesi gan žūrijai, gan visiem klātesošajiem zālē. Bez pamatīgas sagatavotības cerēt uz panākumiem bija praktiski neiespējami: zinātnisko darbu autoriem pastāvīgi nācās atbildēt ne tikai uz eksaminētāju jautājumiem, bet arī meklēt atbildes uz vecāko klašu audzēkņu sarežģītiem uzdevumiem. Un iepriecina tas, ka vairākums desmit minūšu ilgo referātu izraisīja vispārēju interesi.
Februārī notikušais zinātniski pētnieciskais pasākums — tā ir vēl arī profesionālā orientācija ar izglītības profila precizēšanu augstākajās mācību iestādēs, par ko sapņo tagadējie abiturienti.
Četrdesmit septiņu zinātnisko darbu tematikas diapazons aptvēra gan teorētiskas, gan praktiskas problēmas. Lūk, dažas no tām: “Algoritms Rubika kuba salikšanai”, “Cik tērē students?”, “Bezdarbs Latvijā”, “Pirātisms un kriminālnoziegumi IT sfērā, un kā pret to aizsargāties”, “Kredītsistēmas darbība Latvijā”, “Uzņēmums “Latgran”“, “Latgales keramikas attīstība un tās perspektīvas nākotnē” un citas.
Ģimnāzijas skolēnu zinātniskās konferences rezultātu paziņošana kļuva par maziem svētkiem ar piemiņas balvu pasniegšanu un klasesbiedru apsveikumiem. Ziedu nekad nav par daudz! Starp citu, žūrijas locekļi līdz radošā procesa kulminācijas brīdim iesniedza savus koriģējumus un iznākumā tikai 24 referāti, kas saņēma 9,1 balli, izcīnīja tiesības turpmāk piedalīties konkursos. To autoriem ģimnāzijas direktors un žūrijas priekšsēdētājs Jānis Tukāns pasniedza balvas, un tikai 12. c klases audzēkne Veronika Šuļga tika atzīmēta divreiz. Atzinības noslēpums izskaidrojams ar to, ka, gatavojoties iestājai Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, mērķtiecīgā Veronika aizstāvēja trīs zinātniskos darbus.
Pirmo referātu viņa sagatavoja pirms gada, bet šogad kopā ar Juri Džamirzi — uzstāšanos par tēmu “Dzeramā ūdens filtri”, trešais zinātniskais darbs — “Neredzamās tintes”.
Te es sapratu, ka esmu dziļi maldījies. Šķita, ka slepenās tintes palikušas tālā “spiegu” pagātnē, taču Veronika mani pārliecināja par problēmas aktualitāti. Kriminālā pasaule konspirācijas nolūkā arī šodien izmanto ķīmijas sasniegumus, bet zinātniski tehniskais progress ne vienmēr kalpo sabiedrības labā. Tagad lietošanā ir šifri, kas jāattīsta ar… ultravioleto staru palīdzību. Veronika atzinās, ka interesantu zinātnisko eksperimentu laikā ķīmijas laboratorijā ieguva papildzināšanas un vēl apstiprināja tālākā dzīves ceļa izvēles pareizību. Te, manuprāt, arī slēpjas vecāko klašu audzēkņu zinātnisko konferenču galvenā vērtība.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru