Biedrība Zirgu īpašnieku asociācija “Latgales rikšotājs” sadarbībā ar z/s “Rudo kumeļu pauguri” Kaunatas pagastā rīkoja ikgadējās draivinga sacensības bērniem “Mazi dalībnieki, lieli prieki. Rudens 2012.”, kurās pirmoreiz bija pārstāvēts arī Krāslavas novada Robežnieku pagasts. 18 dalībnieku pulkā bija Robežnieku pamatskolas 4. klases skolēns Oskars Jeromenoks, kurš startēja ar ķēvi Rozi un jaunākajā vecuma grupā (bērniem līdz 10 gadiem) izcīnīja otro vietu.
Oskars pastāstīja, ka ar zirgiem draudzējas jau gadu. Sākumā viņam bija ķēve Maiga, bet tad vecāku saimniecībā parādījās krievu vezumniece Roze, puikam tā iepatikās vairāk, jo Roze ir jaunāka, spēcīga, mierīgāka un paklausīga.
Oskars: “Sacensībās braucu līnijdroškā, bija jāpiebrauc pie žūrijas, jāsasveicinās, pēc tam jādodas tālāk trasē, kur jāizbrauc caur vārtiem, jāpārvar serpentīns, tiltiņš un citi šķērsli. Viss ritēja labi, bet, nobraucot no tiltiņa, aizķēru divus ķegļus, kas nokrita. Līdz ar to paliku otrais savā braucienā, jo konkurents nenogāza nevienu. Ratos biju kopā ar mammu (tāda prasība ir drošības dēļ, -aut.), bet viņa neko nedrīkstēja palīdzēt. Visas komandas, ko es devu, zirgs paklausīgi izpildīja, pats vien kļūdījos. Uz zirgu nevaru dusmoties, vēl nemāku labi braukt, ir vairāk jātrenējas. Trenējos pie mājas, kur vecāki sataisīja nelielu trasi.”
Oskars sacensībās nopelnīja medaļu, diplomu un speciāli sacensībām izceptu torti ar zirga galvas kontūra attēlu uz tās. Pēc puikas sacītā, klasesbiedriem ir balta skaudība par to, ka viņam bijusi iespēja startēt tādās sacensībās. Arī draugiem gribējās piedalīties. Pašam tāpat gribētos vēl tādās piedalīties.
“Skolā mācos vidēji,” Oskars ir paškritisks. ”Gribu panākt tos, kuri man priekšā. Nepadodas mūzika, bet ļoti patīk sports un mājturība.”
Zēns savām rokām darina visādas lietas. Nesen skolā bija konkurss, viņš no ķirbja un citiem dārzeņiem izveidoja lāci un groziņu. Pats sev izgatavojis zobenus, loku, arbaletu, dažādas citas mantas. Oskaram patīk skaldīt malku. Agrāk viņš divus gadus apmeklēja karatē nodarbības Krāslavā, bet šo sporta veidu nācās pamest slimošanas un tālā ceļa dēļ. Tomēr puika apņēmības pilns saglabāt sportisko formu un grib ar sportu nodarboties nākotnē. Mājās viņš iet palīgā mammai un tētim veikt darbus, pastrādā arī trušu fermā, bet vēl nevar sasniegt augšējo rindu. Oskars uzsver, ka viņam patīk dzīvot laukos, uz pilsētu negrib skriet. Viņa interešu lokā ir makšķerēšana un arī datorspēles. Tieši datorspēļu dēļ vecāki izdomāja iegādāties zirgus, lai puika pievērstos lietderīgākai un veselīgākai laika pavadīšanai.
“Bet es viņus ”atkodu””, turpina Oskars. “Nekas, man arī zirgi patīk, un tagad laiku dalu uz pusēm, jo pavisam no datora negribu atteikties. Motocikli un mopēdi mani neinteresē, cita lieta traktors, ar kuru jau iemācījos braukt. Mājās ir neliels traktoriņš — zāles pļāvējs mauriņam, ar to es pats varu strādāt.”
Oskara mamma Marisela Jeromenoka pastāstīja, ka sacensības bija ļoti labi organizētas. To gaitā bija dažādas izklaides, pasākuma vidū atslodzei tika rādīti divi priekšnesumi ar zirgiem un akrobātiem.
Marisela: “Nezinu, vai varēsim bieži braukt uz tamlīdzīgām sacensībām, jo ļoti dārgi un sarežģīti ir transportēt zirgu un līnijratus. Iepriekšējā dienā pirms sacensībām palīgā atbrauca mūsu draudzene Ļena Stašule no Kaunatas, līnijratus iestūma lielajā busiņā, zirgu vedām ar treileri. Sacensībās savu zirgu aizdevām arī citiem dalībniekiem, jo nav lēti aizvest zirgu un ratus, tāpēc dalībnieki cenšas kooperēties.”
Uzziņai: ”Draivings” angļu “to drive” — vadīt. Draivings ir viena no senākajām zirgu sporta disciplīnām, tajā nav jātnieku, bet ir vadītāji, kas atrodas viena, divu vai četru zirgu vilktā transporta līdzeklī.
Juris ROGA
0 komentāru