Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, gatavojoties apkures sezonai, jāpārliecinās par jūsu rīcībā esošās siltuma ieguves ierīces ugunsdrošību: jāiztīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs sertificēts skursteņslauķis.
Kā liecina VUGD statistika, 2010. gadā tika reģistrēti 906 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Šie ugunsgrēki nereti beidzas arī traģiski. VUGD Operatīvās vadības pārvaldes veiktā statistikas analīze parāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī no kopumā 55 ugunsgrēkos bojā gājušajiem 16 cilvēki dzīvības zaudēja ugunsgrēkos, kuru iespējamais izcelšanās iemesls bija saistīts ar dažādām apkures lietošanas problēmām.
Saskaņā ar „Ugunsdrošības noteikumiem”, apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī — ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes — citām apkures ierīcēm. Savukārt ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra ne retāk kā reizi gadā.
Netīrīts skurstenis — tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaicīgi nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 10000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Savukārt, ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu, uguns liesmas var ātri izplatīties.
Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remont- darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm.
Ja jums ir malkas plīts, tad ir jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas — var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
VUGD aicina iedzīvotājus savlaicīgi sagatavoties apkures sezonai, bet pašvaldības vadītājus informēt iedzīvotājus, kur konkrētajā reģionā jāvēr- šas, lai atrastu sertificētu skursteņslauķi, kurš kvalificēti paveiktu savu darbu.
Inga Vetere, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece
0 komentāru