3. septembris — dzimšanas diena cilvēkam, kam ir dots tituls “20. gadsimta inženieris”, kurš (pat bez augstākās izglītības) kļuva par Vīnes Tehniskās universitātes “goda profesoru”, kurš radīja vispopulārāko mašīnu visā automobiļu ražošanas vēsturē… Ferdinands Poršē.
1875. gadā mazā pilsētiņā Mafersdorfā, kas atradās Bohemijā, slavenā skārdnieka Poršē ģimenē piedzima puisēns, ko nosauca par Ferdinandu, vārds skanīgs, ķeizarisks, atbildīgs… Tā nu gadījās, ka Ferdinanda vecākais brālis traģiski gāja bojā, un tagad tieši jaunākajā dēlā tēvs saskatīja savas dzimtas amata turpinātāju. Zēns bija īpatnis. Nerunīgs, viegli sakaitināms, kauslis. Kad viņam bija 15 gadu, Ferdinands manuāli savāca mazu ģeneratoru un savienoja to ar spuldzīti. Šādā veidā Poršē mājā radās elektriskais apgaismojums. Mafersdorfā tā bija neredzēta bagātība!
Skārdnieka darbs nesaistīja jauno izgudrotāju. Vecāki nolēma sūtīt viņu mācīties uz blakus esošo Raihenbergas tehnikumu. Pa dienu Ferdinands strādāja pie tēva, bet vakaros devās mācīties. Ferdinandam Poršē bija tikai 23 gadi, kad viņš uzkonstruēja savu pirmo elektrisko automobili. Automobilis varēja sasniegt ātrumu 40 km/h, 19.gs. beigās tas bija sasniegums! Pēc pavisam neilga laika Poršē automobiļi kļuva par visu pasaules ātrumsacīkšu uzvarētājiem! Sacensībās piedalījās arī pats maestro. Viņa komandā par mehāniķi strādāja jauns horvātu jauneklis, kura vārds bija Josifs Bronza-Tito… Nākamais veidotājs un pirmais Dienvidslāvijas prezidents… Visiem pieejamā automobiļa ideja Poršē radās vēl 20. gs. sākumā. Taču sākās Pirmais pasaules karš, un idejas īstenošanu nācās atlikt. Kara laikā konstruktors nodarbojās ar kara tehnikas pilnveidošanu. Tieši par šo darbu ķeizars viņu apbalvoja ar goda krustu un Vīnes Tehniskās universitātes “goda profesora” nosaukumu.
Bet, lūk, karš beidzās. Poršē — Štutgartes kompānijas “Daimler-Benz” galvenais inženieris. Slavenos sporta Mersedesus bija veidojis mūsu varonis. Jau 1931. gadā Štutgartē tika atvērts konstruktoru birojs “Poršē”, kas nodarbojās ar visu veidu dzinēju ražošanu, automobiļu un motociklu konstruēšanu. Šajā pašā laikā Poršē saņēma uzaicinājumu no PSRS. Viņam piedāvāja smagās rūpniecības ministra amatu, kā arī iespēju izmantot jebkuru Savienības rūpnīcu tanku izstrādnei un ražošanai. Poršē vēlējās nodarboties ar mašīnbūvi, bet viņu aicināja tikai tamdēļ, lai darinātu kara tehniku. Maestro at- teicās. Šajā pašā laikā viņam tika izteikts cits priekšli- kums… no Hitlera. Tad Poršē tika aicināts izveidot “vācu tautas automobili”. Valsts pasūtījums sedza visus izdevumus. Noteikumi bija stingri — uz 100 km patērēt ne vairāk kā 5 litrus degvielas, ātrums — ne mazāks kā 80km/h. Jau pēc 5 gadiem bija izveidotas 33 “Vabolītes”, kā tās pats Ferdinands Poršē nosauca…
Otrais pasaules karš pārtrauca ģeniālā inženiera plānu īstenošanu. Tagad no viņa tika pieprasīti tanki un kara tehnika. Lūk, šeit sākas dīvainības. Cik ģeniāls bija Poršē darbs, veidojot automobiļus, tik neveiksmīgi bija viņa mēģinājumi radīt tanku… Viņa “Tīģeri”, “Leopardi” un “Peles” pastāvīgi lūza, apgāzās, klaudzēja un rūsēja… Slavenā inženiera ģēnijs atteicās radīt nāves ieročus…
1944. gadā padomju karaspēks ar īpašu centību bombardēja tieši Poršē vārdā nosaukto rūpnīcu, kur tika veidotas “Vabolītes”. Konkurenti iznīcināja pretinieku. Pēc kara konstruktors bija arestēts. Neskatoties uz to, ka nekad dzīvē nebija nacistu partijā un neinteresējās ar politiku. Spriedums — 2 gadi cietumsoda. Bet īstenībā Poršē cietumā nebija nevienu dienu. Viņu pie sevis paņēma firma “Reno” par tehnisko konsultantu. Palaida ģēniju tikai tad, kad viņš franču kompāni- jai konstruēja divus jaunus automobiļus…
Pēc kara Poršē rūpnīcu piedāvāja Fordam. Viņš to drīkstēja paņemt BEZ MAKSAS. Fords jaunākais atbrauca apskatīt pusizjauktos cehus… Un atteicās… Vēsturē ir saglabājušies viņa vārdi: “Ar šīm mēslu kaudzēm lai nodarbojas to radītājs. Tas nav domāts man.” Un cik reizes viņš ir nožēlojis šos vārdus…
Jau pēc gada no rūpnīcas konveijera tika noņemta tūkstošā “Vabolīte”… To pirka amerikāņu karavīri, viņi arī atveda to uz Ameriku, kur mazā mašīnīte kļuva ļoti populāra… Līdz 1955. gadam bija pārdotas jau vairāk nekā miljons “Vabolīšu”, līdz 1965. gadam — 10000000! Par godu vispazīstamākajam automobilim Džons Lenons nosauca savu muzikālo grupu… “Bītli” (Vaboles). Kopš 1972. gada Volkswagen vabolītes kļuva par vispopulārāko mašīnu pasaulē, daudzas reizes apsteidzot ne- laimīgo Fordu… Ferdinands Poršē atgriezās Vācijā tikai 1949. gadā. Stāsta, ka tad, kad viņš pilsētas ielās ieraudzīja simtiem jaunu “Vabolīšu”, viņš sāka raudāt… gandrīz vai pirmo reizi savā dzīvē. Bija realizējusies viņa viskvēlākā cerība — tautas automobilis…
Nu… Par Poršē!
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru