Manā dzīvē tikai vienreiz ilglaicīgas kultūrlietišķas attiecības ar daiļā dzimuma pārstāvi pārvērtās izteikti īstā draudzībā. Bez mazākās izlikšanās, mantkārības un šaubu ēnas. Gadās arī tā, ka vairākas desmitgades kontaktējies ar labu cilvēku, bet svarīgākās viņa dzīves nianses nemaz nezini. Tad palīgā nāk apaļš gadskaitlis: no žurnālista jautājumiem neaizmukt. Ir tādi cilvēki, par kuriem nav iespējams nerakstīt.
Ar Dzintru iepazināmies sen, pirms ceturtdaļgadsimta, kad viņa ieradās Krāslavā. Nekas nenotiek tāpat vien. Mums palaimējās strādāt Ritas Barčas pārsteidzošajā komandā. Tā nav tikai nostalģija pēc mūsu dzīves skaistākajiem gadiem. Mūsdienās normālas, cilvēciskas savstarpējās attiecības ir stipri devalvējušās. Taču tas nekādi neattiecas uz Dzintru Bukeviču. Ierēdne, kura pārvalda kultūras un vēstures pieminekļus, turpina dzīvot, veltot sevi šai svarīgajai un atbildīgajai nozarei. Es neuzskaitīšu visus viņas realizētos projektus, minēšu tikai svarīgāko – renovētas baznīcas, restaurētas svētbildes, atjaunotas sakrālās vietas, ar ko bagāta mūsu Ezeru zeme.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 42 (05.06.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru