Šis kulinārijas šedevrs tika cildināts dzejas pantos, aprakstīts ceļojumu piezīmēs, tam par godu tika publicētas odas žurnālos. Ēdiens kļuva par sensāciju tajā tālajā laikā, kad Krievijas impērijā vēl nebija dzelzceļa, un ceļš no Sanktpēterburgas uz Maskavu ilga piecas dienas. Droši vien nav ēdiena, kas būtu apvīts tik daudzām leģendām un izpelnījies tādu vēsturnieku interesi. Požarska kotletes joprojām ir aktuālas, katru gadu Toržokā notiek festivāls, kas pulcē labākos šefpavārus no visas Krievijas. Tas viss, lai izprastu galvenos vēsturiskā ēdiena noslēpumus, par kuriem reiz krodziniekam Požarskim tika piešķirts tituls “Viņa Imperatoriskās Majestātes galma piegādātājs”.
Jevdokims Požarskis bija kučieris, viņš visu gadu veda svarīgus ceļotājus no vienas galvaspilsētas uz otru un atpakaļ. Viņš labi zināja savu lietu, braucēju netrūka, nauda krājās. Sekojot daudzu populārā maršruta Pēterburga-Maskava turīgo pārvadātāju piemēram, nolēma atvērt ceļmalas krodziņu. Ieguldījums bija cerīgs. Ceļmalas krodziņi agrāk nepiedāvāja saviem viesiem pienācīgu ēdināšanu. Paši saimnieki parasti nebija gardēži, ēdienkartē bija prasti ēdieni, un izteiciens “tavernas pusdienas” nozīmēja vēdera problēmas. Požarska dibinātais krodziņš Ostaškovas pilsētā ne ar ko neatšķīrās no līdzīgiem. Tā tas būtu turpinājies, ja ne gadījums.
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.46
Attēlā: Vistas filejas plācenīši ar kabačiem (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru