Grāmatas, datori un internets sen nav vienīgās lietas, ko saviem apmeklētājiem piedāvā mūsdienīga bibliotēka. Robežnieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Rita Kovalevska kopā ar domubiedriem izdomā un realizē interesantus pasākumus gan lieliem, gan maziem.
Nav noslēpums, ka mūsdienās daudziem bērniem sirdij tuvāks dators, nevis grāmata. Ja jau tā, tad jāizdomā, kā skolēnu rudens brīvdienās bibliotēkas apmeklētājus, ku- ru šajā laikā netrūkst, atraut no datora. Izrādās, ir tāda iespēja!
Brīvlaikā bērniem tika organizēta ekskursija uz zemnieku saimniecību “Guntiņi” vērot trušus un zirgus. Kāds sacīs, ka Robežnieku ļaudīm ir paveicies vairāk, jo viņu pagastā ir pie kā aiziet, ir ko redzēt. Bet teikšu godīgi, bez iedzīvotāju pašu aktivitātēm arī Robežniekos nekā nebūtu. Šeit dzīvo patiesi entuziasti, bieži vien kautrīgi un nereti piekodina: “Par mums nerakstiet, mēs jau neko dižu, ir labāki par mums…”
Bet atgriezīsimies pie ekskursijas. Pati daba parūpējās, lai starp rudenīgi drēgnajām un tumšajām dienām ekskursijas rīts būtu visskaistākais — zemi sedza pūkaina sniega sega un debesīs spīdēja saulīte. Ciemiņi bija attiecīgi sagatavojušies un no mājām paņēmuši cienastu trušiem un zirgiem, kā arī santīmus, lai nopirktu trušu gaļas sautējumu un aknas.
“Mūs satika saimnieks Jevgenijs Jeromenoks un divi viņa sargi sanbernāri — Laki un Partoss,” stāsta bibliotekāre. “Saimnieks plaši izstāstīja par trušiem, savukārt mēs tos pacienājām ar līdzi atnestajiem burkāniem. Pēc tam iepazināmies ar ķēvi Rozi un divām rikšotājām Maigu un Jenneli L un uzcienājām zirgus ar maizīti. Interesanti, bet rikšotāji, varētu sacīt, mūs ignorēja, turpretī darba zirgs bija ļoti draudzīgs.”
Atgriezušies bibliotēkā, ekskursanti kopīgi uzklāja galdu un gardu muti notiesāja saimniecībā nopirktās trušu gaļas delikateses. Jevgenijs viesiem uzdāvināja trušu aknas, kas ir pilnīgi diētisks produkts. Z/s “Guntiņi”, saimnieki trušus baro tikai ar visu dabīgo, pat vitamīnus neizmanto.
Juris ROGA
0 komentāru