Vēl vasarā valdības pārstāvji un valdošās partijas uzsāka strīdu par to, kāda būs budžeta prioritāte. Krīzes laikā finansējums tika samazināts visiem, tāpēc tagad katrai jomai ir diezgan argumentu, lai pierādītu savu patiesību. Un tomēr politiķi izvirzīja sociālo politiku – nabadzības samazināšana, mazturīgo aizstāvība, demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Bet, ņemot vērā to, ka Latvija joprojām turpina budžeta deficīta samazināšanu un, izlietot miljonus valsts parāda dzēšanai, “sociālie” kā prioritāte palika tikai uz papīra.
Minimālā darba alga palielinās pavisam nedaudz — no Ls 200 līdz Ls 225. Ir paredzēta neliela sociālo iemaksu (“sociālais nodoklis”) samazināšanās: strādniekiem — no 11 % līdz 10,5 %, bet darba devējiem — no 24,09 % līdz 23,59 %. Kaut ko jau dos arī neapliekamā minimuma paaugstināšana no Ls 45 uz Ls 53 un neapliekamais minimums par apgādībā esošajiem — no Ls 80 — Ls 116.
Vēl viena laba ziņa — no 1.septembra skolās arī trešo klašu skolēni būs nodrošināti ar bezmaksas pusdienām. Pensionāriem diemžēl jāsamierinās ar pavisam nelielu indeksāciju. Kopumā sociālais finansējums palielināsies par 3,5 %, veselības aizsardzība — par 7,3 %, iekšlietu sistēma — par 6,1 %. Nedaudz palielināsies atbalsts izglītībai, kultūrai, ceļu būvniecībai, uzņēmējdarbībai. Pat aizsardzībai tiek iedalīts mazliet vairāk — plus 1,3 %.
Problēma jau ir tajā, ka šie skaitļi rāda — valdībai vienkārši nav reālas prioritātes. Zinot, ka drīz vien notiks Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanas, politiķi nolēma nevienu neapvainot un visiem mazdrusciņ pielikt klāt. Kaut gan viena prioritāte budžetam tomēr ir — iestāšanās eirozonā. Pāreja no latiem uz eiro — jautājums ir atrisināts, bet Latvijai arī turpmāk stingri jāievēro fiskālā disciplīna un Māstrihtas kritēriji. Praktiski tas nozīme, ka virzība uz ekonomiju tiek saglabāta. 2014.gadā budžeta deficītam jāsastāda 0,9 % no IKP. Tas nozīmē, ka strauju dzīves līmeņa paaugstināšanos nav ko gaidīt.
0 komentāru