Daudzi uzskata, ka kurpnieka profesija nekādā ziņā nav sievišķīga. Pati Marina Špakoviča gan tā nedomā. Viņa jau desmit gadus dāvina jaunu “dzīvi” kurpēm, zābakiem, krosenēm, sandalēm. Turklāt, viņa apgalvo, ka savu darbu mīl un uzskata, ka tas ir radošs.
Ne visi pret apaviem izturas rūpīgi. Ir klienti, kas spēj novalkāt apavus līdz nullei, bet tad ar lūdzošām acīm skatās uz kurpnieku — , kā saka, nu, izlīdzi kaut kā! Tad nu te arī sākas “radīšanas” process. Ir ļoti patīkami pēc tam dzirdēt no klientiem “paldies”! Par laimi, kā saka Marina, tādu, kuri paņemot saremontētos apavus nepatikā rauc degunu, ir ļoti maz. Apavus “ārstēt” pie Krāslavas meistariem ved pat galvaspilsētas iedzīvotāji. Un tas viņiem ir izdevīgi, jo te gan kvalitāte laba, gan cena ir uz pusi zemāka.
Kurpnieku galvenā problēma — apavu sliktā kvalitāte. Veikali un tirgus, galvenokārt, ir pārpildīti ar Ķīnā ražotiem apaviem no nekvalitatī- va materiāla. Šādus apavus nereti neglābj ne atsperes maiņa, ne zoles profilaktiskā apkope. Pēdējo gadu laikā uzticību ir zaudējuši arī dažu pazīstamu zīmolu apavi, jo tiek izgatavoti no mākslīgajiem materiāliem. Praktiskāki apavi, kaut arī dārgi, vienmēr ir bijuši no dabīgās ādas. Tā neuzsūc mitrumu un nedeformējas.
Marina stāsta, ka daudziem krāslaviešiem ir saglabājušies apavi, ko šuvuši sadzīves pakalpojumu kombināta darbinieki. Ne jau aiz labas dzīves, protams. Bet ir arī ko sargāt: kape nav cieta, zole uzticama. Jāpiebilst, ka ir cilvēki, kuri sezonas laikā iztiek ar vienu apavu pāri. Tad nu kurpniekam remonts jāveic ne tikai kvalitatīvi, bet arī pēc iespējas ātrāk.
Marina Špakoviča, man šķiet, nav no tiem, kas visu laiku sūdzas par grūtībām. Neteica ne vārda par to, ka viņai nepārtraukti jāelpo līmes un šķīdinātāja smaka; par to, ka no sēdoša darba sāp mugura. Bet toties cik daudz labu vārdu izskanēja par Larisu Mološenoku, kura viņu — profesionālu šuvēju — apmācīja par kurpnieci!
Kāds arī makšķerēšanu uzskata par ne sievišķīgu nodarbi. Bet Marinai tas ir vislabākais atpūtas veids un iespēja ar visu ģimeni pabūt brīvā dabā. Samu medības — vīra un dēla mīļākā nodarbe. Bet viņa kā mīloša sieva un māte cenšas ieguldīt savu artavu, lai viņas mīļo sejās pēc iespējas biežāk būtu prieks.
Valentīna SIRICA
0 komentāru