‘’Sabiedrībā bieži tiek nošķirtas dzimumu lomas un tiesības. Lielākajā daļā sabiedrisko iekārtu sievietēm vēsturiski ir tikusi atvēlēta atšķirīga loma un sieviešu tiesības ir bieži vairāk ierobežotas nekā vīriešu tiesības.’’
Sieviete — sievietei ir liela atšķirība. Citas ir ‘’stipras’’ un iedvesmas pilnas, turpretī, citas izdzīvot bez vīriešu palīdzības absolūti nespēj.
Šajā stāstiņā gribu rakstīt par stipru, emocionālu, radošuma pilnu sievieti — savu māti.
Kopš bērnības es lepojos ar savu mammu. Augot lielākai, dzīvojot savu ģimenes dzīvi, es turpinu lepoties un, ‘’baltā’’ skaudībā apskaužot, joprojām nevaru izprast, no kurienes šai sievietei ir tik daudz fiziskā un emocionālā spēka? Visu savu dzīvi mana māmuļa ir veltījusi man, brālim, tētim un mūsu ģimenes pavardam. Turklāt vienmēr paliekot sakopta, dzīvespriecīga, moderna. Atceroties no savas bērnības, tagad jau spriežot no pieauguša cilvēka viedokļa, saprotu, ka mammai ir bijis smags, bet tai pašā brīdī interesants liktenis.
Kad mēs ar brāli bijām pavisam mazi bērni, 90. gados mamma izlēma, ka mūsu ģimenei ir maz vietas dzīvoklī un nebaidoties no ‘’grūtajiem’’ laikiem, neskatoties uz algām, ar tēva piekrišanu, mēs mainījām savā dzīvē visu: dzīvesvietu, es ar brāli — skolu, mamma — darbavietu.
Karīna Rukmane
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 40 (29.05.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru