Bērnībā, pērkot slavenās Vēja kūkas ar biezpiena krēmu, kas saucās “Vecrīga”, mēs pat iedomāties nevarējām, ka pērkam īstus profitroļus, kaut arī nedaudz pārveidotus – īstiem “nieciņiem” nevajadzētu būt lielākiem par četriem centimetriem diametrā. Bet tās jau ir detaļas. Pagājušā gadsimta 80.gados Ļeņingradā, saņēmuši stipendiju, skrējām uz visparastāko iestādi bez nosaukuma, kas tolaik bija retums. Zem izkārtnes “Kafejnīca Nr. 95” vienā no namiem, kas atradās blakus kinoteātrim “Čapajevs”, pasniedza sēnes “Tolstoja gaumē” un “profitroļus” – ēdienus no tālas pagātnes, brīnumainā kārtā saglabājot to nosaukumus. Sēnes tika pasniegtas sīkās metāla formiņās, tās vēl nebija atgriezušas savu īsto nosaukumu – žuljēns, bet profitroļi bija īsti, pildīti ar ceptām smadzenēm. Šis krāšņums bija lēts, bet tas bija ļoti garšīgs. Mūsdienās profitroļus ar balto vai šokolādes krēmu var nopirkt gandrīz visur. Ar sāļo pildījumu – var pasūtīt, piemēram, mūsu pilsētas kafejnīcā “Karamele”. Tur gatavo pārsteidzošas mazas maizītes, kas pildītas ar kūpinātu vistu un žāvētām plūmēm. Vienkārši pasaka! Bet tagad parunāsim par šī deserta vai uzkodas vēsturi.
Visi tagad zina, ka pasaules kulinārijas galvaspilsēta ir Francija. Taču ne vienmēr tā bija. Vēl 16. gadsimtā pat karaļa galmā ēda ļoti vienveidīgi, kaut arī bagātīgi. Visu mainīja Katrīna de Mediči, kļūstot par Francijas karalieni. Viņa atveda līdzi veselu armiju pavāru, kuri zināja antīkās augstās virtuves noslēpumus, gatavoja augstās renesanses ēdienus, kas pārsteidza nepieredzējušos francūžus, kuri bija pārliecināti, ka gailis vīnā ir garšas virsotne. Mazās maizes bumbiņas, kuras pievienoja caurspīdīgām zupām un buljoniem, ir profitroļu priekšteči. Pirmie ēdieni līdzīgi tika pasniegti jau krusta karu laikos. Bet 16. gadsimta beigās šīs bumbiņas jau bija izgatavotas no īpašas mīklas. Neviens šodien precīzi nepateiks, kurš nāca klajā ar ideju pagatavot šīs bumbiņas ar pildījumu, taču šis pavārs vadījās no lietderības apsvērumiem. Fakts ir tāds, ka profitroļi ir “ierīkoti” tā, ka pildījums tajos saglabājas svaigs diezgan ilgu laiku. Zinot savu saimnieku neparedzamību, kuri var pasūtīt pusdienas pasniegšanai jebkurā diennakts laikā, pavāri jau iepriekš gatavoja profitroļus. Starp citu, šīs sīkās maizītes ilgu laiku saglabāja itāļu nosaukumu “popelini” un tika gatavotas no kārtainās mīklas. Tās tika gatavotas mazu aploksnīšu veidā un tika pildītas ar visu, kas bija pa rokai. Tie varēja būt augļi medū vai gaļas pastēte. Kad kārtaino mīklu aizstāja ar plaucēto mīklu, beidzot tika fiksēts nosaukums “profitroļi”.
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.51
Attēlā: Plaucētās mīklas maizītes ar sāļo pildījumu (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru