Radošās darbības nedēļas aktivitātes Dagdas novadā ievadīja parapsiholoģijas vakars ar folkloras elementiem Konstantīna Raudives dzimtajā pusē. Neparastais pasākums, kura nosaukums un būtība atbilst Radošās darbības nedēļas vadlīnijām notika 23. aprīļa vēlā vakarā Ķepovas Vides izglītības un kultūras centrā.
Dagdas novada folkloras centra vadītāja Inta Viļuma pastāstīja, ka viens no pasākuma galvenajiem mērķiem bija veicināt novada atpazīstamību, pievēršot sabiedrības uzmanību novadnieka — psihologa, filozofa un parapsihologa Konstantīna Raudives personībai, kurš savulaik par cilvēka dvēseli ir teicis tā: ”Cik neaptverami plaša ir cilvēka dvēsele! Tu vari ceļot dienu un nakti, tā visu mūžu, un galā pārliecinies, ka nekur no sevis neesi aizceļojis, ka pār tavu galvu arvien mirdz tava likteņa zvaigzne”.
Pasākuma apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja noklausīties Asūnes pamatskollas skolotājas Leonoras Brences un skolas novadpētniecības pulciņa “Mantojums” sagatavotos lasījumus par parapsihologu Konstantīnu Raudivi, kā arī mēģināt sadzirdēt viņa audiokasetē ierakstītās garu pasaules balsis. Asūnes pamatskolas novadpētniecības pulciņa “Man-tojums” simbols ir ābols. Katrs pasākuma apmeklētājs saņēma no dažādu krāsu papīra izgrieztus ābolus ar K. Raudives atziņām. Parapsiholoģijas vakarā atmiņās par Raudives dzimtu dalījās Leontīna Raudive.
Pasākuma otrs mērķis bija sekmēt tradicionālās kultūras mantojuma daudzveidīgo formu izzināšanu un pielāgošanu mūsdienu kultūrvidei. Parapsiholoģijas vakara gaitā bija dota iespēja pietuvoties “šīs saules” un “viņsaules” būtībai ne tikai caur Konstantīna Raudives pieeju, bet arī caur latviešu dainās apslēpto mūsu senču gudrību. Starp “šo sauli” un “viņsauli” ir ļoti plāna robeža, kura kā balts aizkars nolaidās pasākumā, simboliski atdalot abas saules. Neparastas un aizkustinošas ēnu spēles lika ska- tītājiem it kā nokļūt ārpus laika un vietas — zālē valdīja pilnīgs klusums.
“Latviešu folklora un mitoloģija ir bagāta ar simboliem”, uzsver folkloras centra vadītāja. “Folkloras kopu dziedātajās latviešu tautas dainās izskanēja miers un gaišs skats uz pasaules norisēm. Daina ir sava veida lūgšana. Daina ir tilts starp pasaulēm, starp mums un mūsu aizgājējiem.”
Vakara izskaņā kopīgi dziedātā un visiem ļoti pazīstamā daina Pi Dīveņa gari goldy piepildīja telpu ar īpašu spēku un gaišumu. Simboli parādījās ne tikai pasākuma gaitā, bet arī tā izskaņā — pateicoties par sadarbību tik neparasta pasākuma tapšanā, Dagdas novada Folkloras centra vadītāja pasniedza nevis grieztos ziedus, bet rožu stādus, uzsverot, ka grieztie ziedi spēj priecēt neilgu laiku un neprasa arī īpašas rūpes. Rozes stāds ir kā simbols mūsu tautas kultūrai, kas jāsaudzē un jākopj tāpat kā dzīvs stāds.
Pierakstīja Juris ROGA
0 komentāru