Tuvojas 8. maijs — diena, kad 1945. gadā nacistiskā Vācija parakstīja aktu par kapitulāciju un Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. Katru gadu Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā Indras Brāļu kapos liels pulks cilvēku noliek ziedus un ar klusuma brīdi piemin visus kritušos.
Arī šogad Indras kultūras pasākumu plānā ir ierakstīts šis datums, un šoreiz ļaudis kapus ieraudzīs citādākā veidolā — restaurētus. Projektu daļēji finansē Krievijas puse, daļēji — pagasta pārvalde. Līdz šai dienai ir attrītas piemiņas plākstes, izzāģēti vecie koki, salabota daļa žoga, pārējo žoga daļa noņemta un to remontē pagasta pārvaldes strādnieki. Vēl ir jāiestāda ziedi, kādu košumkrūmu un jāgatavojas atklāšanai, kas iecerēta 8. maijā. Būs klusuma brīdis, būs ziedu nolikšana, degs svecītes un tuvinieki dalīsies atmiņās. Tradicionāli tieši šajā datumā savā atpūtas vakarā tiksies pensionāri, kuri šogad gaida ciemiņus no kaimiņvalsts — vokālo kolektīvu no Bigosovas. Tā kā daudzi no sirmgalvjiem ir dzīvojuši kara laikā, kāds arī zaudējis tuviniekus, tad Brāļu kapos uzsāktās sarunas nereti gūst turpinājumu atpūtas vakarā pie galda.
Jāatzīmē, ka Indras Brāļu kapos apbedīti ne tikai kritušie Otrajā pasaules karā, bet arī Pirmā pasaules kara upuri. Praktiski uz Indras piemēra var rakstīt Latvijas vēsturi, jo šeit ir vairāki kapi un kopā tie paver skatu uz nozīmīgu laika posmu Latvijas vēsturē. Indra arī ir piemērs tam, kā jārūpējas par karavīru piemiņas vietām, lai vai kurā ierakumu pusē tie būtu cīnījušies. Indras inteliģence saprot, ka ne jau karavīri, bet politiķi ir vainojami karu izraisīšanā. Ciematā ir luterāņu kapi, kuros apbedīti vācu karavīri un pretošanās kustības dalībnieki. Arī šos kapus pagasta pārvalde pūlas uzturēt pienācīgā kārtībā, piemēram, pērn uzlika kapu žogu, uzstādīja lielo krustu, kuru iesvētīja luterāņu mācītājs no Daugavpils. Indrā tiek godāta arī komunistisko represiju genocīda upuru piemiņa.
0 komentāru