13. decembra pēcpusdienā Dagdas novada Tautas namā atklāta Rokdarbu izstāde un rīkots rokdarbnieču saiets — radošā darbnīca Ziemassvētku noskaņās. Izstādes iekārtošanā un saietā tika aicinātas piedalīties Dagdas novada rokdarbnieces ar saviem darbiem, apskatīt citu veikumu un gūt iedvesmu jauniem meistardarbiem. Rokdarbu izstāde — tā arī ir iespēja tirgoties ar Ziemassvētku darinājumiem un jau izstādes ierīkošanas dienā tika nopirktas pirmās mantiņas. Tiesa, ne visas rokdarbnieces bija gatavas šķirties no acīmredzot sev ļoti mīļiem darbiem un tos nepārdeva. Piemēram, Asūnes pagasta rokdarbnieces Lidija, Renāte un Anna atveda vienreizēji skaistus darbus, taču interesenti neko no tiem nevarēja nopirkt. No paaudzes paaudzē Dagdas tautas nama māksliniece-noformētāja Sarmīte Kromāne pastāstīja, ka tāds pasākums tautas namā notiek pirmoreiz: “Iepriekš mēs rīkojām Svariņu un Bērziņu pagastu rokdarbnieču izstādes. Sēdējām kopā pie galda, pārrunājām un domājām, kāpēc gan nevaram sanākt kopā no visiem pagastiem un parādīt, ko katra darām, pamācīt viena otru. Šodien visi pagasti gan nav pārstāvēti, bet tas neliecina par to, ka viņi negribēja piedalīties. Tā sanāca.”
Pēc Sarmītes vārdiem, katrā pagastā ir rokdarbnieces, turklāt ar rokdarbiem aizraujas arī vīrieši, ne tikai sievietes. Piemēram, Andrupenes pusē ir labi kokgriezēji.
— Padomju gados mums daudziem rokdarbnieces asociējās ar vecmāmiņu, kura sēž mīkstā krēslā pie krāsns mūrīša un ada zeķes, cimdus vai tamborē salvetes…
— Vecmāmiņas ir nodevušas savus amatus savām meitām, mazmeitām un mēs gribam turpināt šo tradīciju. Atjaunojas rokdarbnieču sastāvs, procesā iesaistās bērni, jo mēs ņemam līdzi savus bērnus uz vakarēšanu, lai nostiprinātu mīlestību uz rokdarbiem. Šodien ar rokdarbiem var saprast jebko — avīžu pīšanu, floristiku, rotājumu veidošanu, adīšanu uz grabekļa jeb tapošanu un arī šajā saietā rokdarbnieces šo to interesantu parādīs. Modē ir gan slapjā, gan sausā filcēšana, gan izstrādājumi no filca auduma, piemēram, pirts cepures. Par šo tēmu ir daudz ko stāstīt.
— Vai tiesa, ka rokdarbi ir ģimenes budžeta papildināšanas avots? Cik tas tā sanāk vai nesanāk? Vai pircējiem ir interese par šādām lietām?
— Pircējiem ir interese, bet viņu iespējas ļoti atkarīgas no naudas maciņa. Piemēram, Pierīgas rajonos cilvēki atļaujas vairāk un vairāk iegādājas rokdarbus, bet tur ir procentuāli mazāk rokdarbnieču, kas kaut ko interesantu darina. Pie mums vairāk tādu, kuras rada jaukas lietas, bet ir krietni mazākas realizācijas iespējas. Es pati sūtu savus rokdarbus pārdošanai uz Rīgu, bet, ja būtu jādzīvo tikai no rokdarbiem, es nevarētu izdzīvot. Tas ir niecīgs ienākums, jo šis hobijs nav pilnīgi bezmaksas. Tajā ir jāiegulda nauda un izdevumu ziņā pats lētākais rokdarbu veids ir no papīra, piemēram, avīžu pīšana. Bet vienalga arī tam vajag krāsu un līmi. Savukārt visdārgākais hobijs ir filcēšana, pērļošana un daži citi, kur dārgas izejvielas.
Tā nav konkurence!
Saietā dažus vārdus pārmiju ar Dagdas novada pašvaldības kultūras metodiķi Inesi Plesņu un Bērziņu pagasta tautas bibliotēkas vadītāju, čaklu rokdarbnieci Olgu Brenču. Abas sievietes kategoriski nepiekrita manam viedoklim, ka novada rokdarbnieces kļuvušas atpazīstamas, pateicoties lielajai konkurencei, kas valda starp pagastiem un sacīja, ka mūsu rokdarbnieču panākumi gūti pateicoties tam, ka viņas dalās ar savām idejām un cenšas apgūt jaunus rokdarbus, jaunas tehnikas. Bet konkurenti, kā zināms, savā starpā nedalās ar idejām. Ir pat grūti pateikt, kurš pagasts šodien ir līderpozīcijā rokdarbu ziņā, jo katrā pagastā ir ļoti aktīvi cilvēki, kuri cenšas pārsteigt ar jaunām idejām un rodas ideju daudzveidība.
Pavērojot saieta dalībnieces no malas, secināju, ka no konkurences te tiešām ne ziņas, ne miņas. Lūk, viena rokdarbniece rāda, kā izgatavot Ziemassvētku rotājumus — papīra puzurus, otra no īpašiem diegiem darina sniegpārsliņas, trešā māca tapošanas prasmes. Visur klāt viena, divas, trīs vai vairāk interesentu, izskan jautājumi, tiek saņemtas atbildes. Pēc tam seko atpūtas pauze pie tējas galda (rokdarbnieces tika lūgtas līdzi ņemt “groziņu” un 1-2 rotaļas saistītas ar rokdarbiem), kuru laikā iepazinās vēl vairāk.
Iespējas
Pa to laiku mazajā izstāžu zālē cilvēki jau nopirka pirmos rokdarbus – kaklarotu no pērlītēm, kartiņas, vaska sveces un citus. Tās patiesi ir labākās dāvanas Ziemassvētkos un Jaunajā gadā! Brīnums, kā iedzīvotāji vēl nav sapratuši, ka tādas dāvanas nekad nebūs divas vienādas un nebūs jāpiedzīvo vilšanās, kad zem eglītes izrādās divas vienādas dāvanas…
Kādai mazai, nopietnai meitenei pajautāju, kāpēc viņa grasās pirkt daudz eņģelīšu? Aleksa pastāstīja, ka ar tiem rotās Ziemassvētku eglīti — lūk, vēl viens iemesls apmeklēt rokdarbu tirdzniecības vietas!
Juris ROGA
0 komentāru