Mākslas izstādes Krāslavā vienmēr ir spilgts notikums. Slikti ir tikai tas, ka skaistuma cienītāju pulks nav tik liels, kā gribētos. Glezna taču skaitās pabeigta tad, kad tā kļūst par daudzu skatītāju novērtējuma priekšmetu. Un tad svarīgs ir katra viedoklis — ne jau sev savus darbus rada gleznotājs.
… Decembra vakarā, kad trakoja putenis, es iegriezos Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja plašajā izstāžu zālē, kur neviļus aizkavējos, veicot vairākus apskates lokus, un bez vismazākā pārspīlējuma izbaudīju vienlaikus sajūsmu un izbrīnu: vairākums no septiņiem desmitiem darbu ir jauni. Divdesmit septiņi autori! Neko neteiksi, Krāslavas novadā, kas ir mākslinieku, muzikantu, literātu šūpulis, netrūkst talantu. Laimīga vieta, neizsīkstošs iedvesmas avots.
Rudens izstāžu rīkošanas tradīcija iedibināta sen — astoņdesmito gadu vidū — un, šķiet, es nepalaidu garām nevienu izstādi. “Rudens 2010”, manuprāt, ir īpaša ekspozīcija: atzītu un iesācēju mākslinieku veiksmīga kopā būšana. Nezinu, kā citi apmeklētāji, bet es šoreiz no jauna izbaudīju nepārvaramu pievilkšanas maģiju.
Noslēpumainā mākslinieka Pustovoitova jaunradi es pazīstu jau daudzus gadus, taču arī šoreiz piedzīvoju kārtējo pārsteigumu: glezna “Mēnesnīcas brīze” izstaroja noslēpumainu zeltītu gaismu. Lai turpina savas zinātniskās diskusijas mākslas zinātnieki, taču es zinu, ka šī mītiskā parādība ir mākslinieka satrauktās dvēseles atspulgs. Šim cilvēkam Dievs dāvājis retu talantu — savdabīgu apkārtējās pasaules uztveri.
Vislielākā glezna zālē ir “Dāma ar sunīti”. Uzdrošināšos pateikt, ka tas ir visai liels risks izmantot A. Čehova stāsta nosaukumu. Taču Andreja Gorgoca eksperiments kā vienmēr ir attaisnots. Laika paralēles, nedziestošais senatnes burvīgums un pievēršanās klasikai… Meistars, kurš dāvāja Krāslavai svaigas mākslas vēsmas, palīdzēja arī studijas audzēkņiem ieņemt cienīgu vietu šajā rudens un ziemas izstādē. A. Gorgoca audzēkņu ra-došā augsme ir acīmredzama. Savu progresu pārliecinoši demonstrē Tatjana Rukmane, Marina Procevska, Sandra Vecele, Ivans Bičkovs, Irēna Lukjanska. Arī jaunā Juta Bubina, kura pārsteidza skatītājus ar gleznu “Balerīna”.
Nesākšu pārskaitīt visus autorus, taču pateikšu galveno: ļoti pārliecinoši savus darbus demonstrēja gan profesionāļi, vizuālās mākslas skolotāji, gan amatieri. Izteiksmīga, pretendējoša uz avangardismu ir Jevģēnija Pohoduna glezna “Mūzika”. Ar savu tiešumu valdzina Olgas Jevsejevas darbs “Meitenītes portrets”. Izstādē daudz klusās dabas skatu, bet man ļoti iepatikās divas: Sandras Veceles “Atmiņas par vasaru” un Marinas Procevskas “Veltījums mammai”.
Interesanti ir tas, ka pirmo reizi dzīvē savus darbus vispārējai apskatei izlika Vjačeslavs Aprups un Jana Lukjanska, ar ko mēs arī apsveicam viņus. Bet tradicionālajās rudens izstādēs, kas notiek reizi divos gados, debitēja Eduards Pustovoitovs, Mārīte Folkmane, Renāte Kabanova, Tatjana Rukmane, Juta Bubina.
Atzīšos godīgi: nepateicīgs darbs ir stāstīt par spilgtiem izstādes darbiem laikraksta valodā. Vēl grūtāk ir nodot visu krāsaino darbu skaistumu skopos melnpelēkbaltos toņos. Tas viss ir jāredz sākotnējā krāšņumā! Tāda iespēja ir, un tā turpināsies līdz janvāra beigām. Ne tikai darbdienās, bet arī sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.
Pasteidzieties apskatīt, nenožēlosiet!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru