Šodien, iespējams, nav iekārojamāka un pieprasītāka produkta, vai, pareizāk sakot, garšvielas. Senākais konservants, senākais ārstnieciskais līdzeklis, senākais uztura bagātinātājs, inde visam dzīvajam, veselības avots – tas ir sāls, kura cena ir strauji pieaugusi un kas pēkšņi kļuvis ļoti pieprasīts. Mazumtirdzniecības tīkli mūs mierina, apjukuši no tik traka pieprasījuma. Bet patērētājs nenomierinās. Tā tas vienmēr ir nemierīgos laikos. Ģenētiskā atmiņa liek mums veidot sāls, sērkociņu un mazgāšanās līdzekļu uzkrājumus. Pat ja tos neattaisno ne loģika, ne veselais saprāts. Sāksim ar vēsturi.
Sāli cilvēce sāka lietot vissenākajos laikos, īpaši tajās vietās, kur bija tā dabīgie krājumi. Grūti pateikt, kā sākās sāls lietošana. Visticamāk, cilvēki redzēja, kā dzīvnieki laiza baltos kristālus, un paši to izmēģināja. Tā tas sākās. Mūsdienās cilvēks patērē aptuveni 8 kilogramus sāls gadā. Ieskaitot sāli, ko satur visi pārtikas produkti.
[..]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.11
Attēlā: Sāls mīkla svētku rotājumu pagatavošanai (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru