Plaisa starp valdību un sabiedrību — visu Latvijas problēmu cēlonis. Pēc Eurostat ziņām 40 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Kā rezultātā — pašnāvību skaita ziņā mūsu valsts ieņem trešo vietu ES — pēc Lietuvas un Ungārijas.
Statistika par veiktajiem suicīdiem un mēģinājumiem tos veikt par pagājušo gadu vēl nav apkopota, bet ir zināms, ka 2012. gadā oficiāli reģistrētas 443 pašnāvības, 2011.g. — 440, bet 2010. — 436… Vai nav tiesa, ka tā ir pārāk stabila tendence? Atjaunotās neatkarības laikā Latvija ir zaudējusi 12 tūkstošus iedzīvotāju! Šāds iedzīvotāju skaits bija Krāslavā ekonomiskās aktivitātes laikā.
Labi apmaksāta darba zaudējums, strauja ģimenes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, kredītu maksātspējas zudums rada cilvēkiem stresa situā-cijas, no kurām daļa cilvēku arī atrod izeju… pašnāvībā. 2008., krīzes gadā, kad daudzi zaudēja ienākumu pamatavotu — algotu darbu, Latvijā tika reģistrēts ES rekordliels (attiecībā pret iedzīvotāju skaitu) skaits pašnāvību — 527, gadu vēlāk oficiāli reģistrētas 516. Glābt cilvēkus no šāda izmisuma soļa varētu valsts budžeta ienākumu novirzīšana sociālās politikas mērķiem. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, tikai 13 % latviešu IKP tiek novirzīti sociālajām vajadzībām, bet ES vidējais rādītājs — 21 %.
Nobeigumā gribu atzīmēt, ka Latvijā ir ļoti spēcīgs banku politiskais lobijs, tāpēc viņi visādā veidā pretojas likumprojekta par “atslēgu atdošanas principa” pieņemšanai. Zināmi daudzi gadījumi, kad zaudējot vienīgo mājokli, kas ieķīlāts, jaunas ģimenes ir nolemtas parādu atmaksāšanai bankām vēl daudzus gadus.
Rūgta patiesība: salauzti likteņi, pārrautas dzīvības…
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru