Ukrainas fotomākslinieku savienības biedrs Anatols Kauškalis sadarbībā ar laikrakstu “Ezerzeme” jau vairākus gadus cenšas izraisīt lauku ļaudīs dziļāku interesi par fotogrāfiju, galveno akcentu liekot uz bērniem un jaunatni. Pirms šī mā- cību gada beigām mēs vēl paguvām aizbraukt uz Andzeļu pamatskolu, kurai šo vizīti bijām solījuši vēl ziemā, taču fotomākslinieks bija ļoti noslogots un šoreiz ar grūtībām izbrīvēja vienu dienu. Ar pasākumu Andzeļos mēs noslēgsim šo sadarbības sezonu līdz rudenim. Tiesa, atstājam iespēju sazināties un pieteikt tikšanos ar fotomākslinieku nākamajai sezonai, kura noteikti būs tikpat altruistiska, kā visas iepriekšējās.
Kā tad mums klājās Andzeļos? Šajos izbraucienos Anatols vienmēr piedāvā kaut ko jaunu, nebijušu, tādējādi cenšoties maksimāli paplašināt interesentu loku, jo bērni un jaunatne ir ļoti komunikabli un savstarpēji sazinās. Ja vienā vietā vairāk bijis teorijas, savukārt citā — vairāk prakses, tad ir cerība, ka satiekoties šādu divu grupu pārstāvjiem, viņi viens otru bagātinās. Darbojoties ar Andzeļu pamatskolas bērniem, Anatols lika akcentu uz praksi, kaut gan pavisam bez teorijas neiztikt un skolēniem nācās noklausīties īsu teorētisku mācību kursu par fotogrāfiju. Tas gan bija krietni īsāks nekā citviet, turklāt savīts ar praktiskām darbībām. Pirmoreiz šīs mūsu neparastās labdarības vēsturē visi desmit 5.-8. klases skolēni, kuri iesāka nodarbības, tās arī nepameta līdz pat pašām nodarbību beigām un mēs pat bijām spiesti nedaudz ilgāk aizkavēties nekā plānojām. Parasti līdz beigām visi neiztur, jo vienmēr gadās pa kādam, kurš fotomīļu pulciņam pievienojas nejauši, cerībā, ka nav nekā vienkāršāka par fotoaparāta slēdža nospiešanu. Tā noteikti ir, ja runa ir par slēdža klikšķināšanu uz labu laimi, bet fotomākslinieka un kinooperatora mērķis ir radīt interesi par fotografēšanu kā par mākslu, nevis vienkāršu fotoaparāta slēdža klikšķināšanu. Kad nepieciešams domāt, ātri atklājas, kuram šī lieta garlaiko, bet Andzeļos ar mums sadarbojās ieinteresēti bērni. Vismaz pirmais iespaids bija tāds. Tiesa, bijām gaidījuši daudz jautājumu, bet trīs zēni un septiņas meitenes jautāja maz, atšķirībā no citām skolām, kur esam bijuši. Protams, iedotās zināšanas ir tikai piliens jūrā, varbūt jautājumi vēl radīsies un tālab bērni un Anatols apmainījās ar kontaktiem.
Pēc nodarbībām centāmies uzzināt pašu skolēnu atsauksmes, starp kurām nebija nevienas negatīvas. Pēc mūsu lūguma nodarbību dalībnieki izteica novēlējumus saviem biedriem. Starp — nopirkt labu fotoaparātu un tamlīdzīgiem — bija arī visai zīmīgi, piemēram, lai topošie jaunie fotomākslinieki spētu izjust emocijas, lai turpinātu šodien iesākto un mācītos fotografēt. Kāds puika Anatolam jautāja: “Vai drīkstam jūs aicināt uz kādu lielāku svētku pasākumu, vai atbrauksiet?”
Aicināt jau var, bet simtprocentīgs solījums atbraukt izpalika. Diemžēl transporta problēma ir aktuāla arī pieaugu- šajiem, plus aizņemtība. Krāslavas bērnu un jauniešu centrā veiksmīgi darbojas foto pulciņš “Kadrs”, kuru vada Anatols. Krāslavā strādā arī foto klubs “Zibsnis”, bet ne katram lauciniekam ir iespēja apmeklēt nodarbības pilsētā.
Anatols: “Krāslavā katru sestdienu man ir nodarbības ar jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Ir iespēja darboties studijā, kur ir visa nepieciešamā tehnika un iespēja rīkoties ar studijas apgaismojumu. No savas sadarbības pieredzes ar laikrakstu “Ezerzeme” zinu, ka vienīgā problēma lauku bērniem ir transports. Ir lauku jaunieši, kuri gribētu nodarboties ar fotogrāfiju nopietnā līmenī, bet viņi nevar atrisināt transporta problēmu, lai nokļūtu Krāslavā.”
Juris ROGA
0 komentāru