Pagājušajā pirmdienā divu dienu vizītē Rīgā ieradās Izraēlas prezidents Šimons Peress. Latviju viņš nosauca par “mazu valsti ar ļoti lielu attīstības potenciālu”.
Pēc svinīgas abu pušu tikšanās ceremonijas Šimons Peress nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un kopā ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu apmeklēja Rumbulas memoriālu, kas glabā atmiņas par vairāk nekā 25 tūkstošiem ebreju, ko nacisti nošāva 1941. gadā laika posmā no 30. novembra līdz 8.decembrim. Izraēlas prezidenta vizītes laikam tika pietuvināta arī vēl viena memoriāla atklāšana Ķīpsalā, kas veltīts ebreju glābējam Žanam Lipkem. 1941. gadā Lipke mācēja no Rīgas geto atbrīvot 55 ebrejus. Izglābtos cilvēkus viņš slēpa savas mājas pagrabā, tādā veidā riskējot arī ar savu dzīvību.
Atceroties Holokaustu, Šimons Peress uzsvēra, ka, neaizmirstot traģisko pagātni, Izraēlai un Latvijai vajag virzīties uz priekšu, veidojot laimīgu dzīvi.
Savukārt Andris Bērziņš atzīmēja, ka attiecības starp Latviju un Izraēlu vienmēr ir bijušas labas. Viņš izteica iespēju par tālāku sadarbību zinātnes un izglītības jomā. Nebūtu slikti, pēc mūsu prezidenta domām, no Izraēlas pamācīties lauksaimniecības vadīšanu.
Savas vizītes laikā Rīgā Izraēlas prezidents satikās ar premjerministru Valdi Dombrovski un Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu.
Grūti noticēt, ka, nepievēršot uzmanību publiskiem izteicieniem presē, puses nepieskārās “kutelīgajam” jautājumam par īpašuma, kas līdz Otrā pasaules kara sākumam piederējis ebreju kopienai Latvijā, atdošanu. Šo jautājumu jau vairakkārt izskatīja Latvijas amatpersonas, bet pozitīva atbilde ebreju kopienai tā arī netika sniegta.
Par īpašuma, kas līdz karam piederēja ebreju kopienai un reliģiozām organizācijām, atdošanu runāja jau 2003. gadā, kad valdībā bija Aigars Kalvītis. Vēl vairāk, speciāla komisija bija izstrādājusi likumprojektu “Par ebreju biedrības atbalstu”, kas paredzēja izmaksāt Latvijas ebreju biedrības valdei kompensāciju gandrīz 32 miljonu latu vērtībā un atdot 14 nekustamos īpašumus. Tomēr apstiprināts tas nebija, bet 2006.gadā Saeima to likvidēja.
Kā zināms, arī premjeram Valdim Dombrovskim nav izdevies šo lietu atrisināt. Viņa ieceres — pabeigt lietu līdz galam — beidzās pagājušā gada jūnijā ar Tieslietu ministra Gaida Bērziņa brīvprātīgu atkāpšanos no amata, viņš pārstāvēja nacionālo apvienību “Visu Latvijai”- TB/LNNK.
Latvijas ebreju biedrības īpašuma denacionalizācijas tēma ieguva lielu starptautisku rezonansi. Latvijas valdības pozīcija tiek kritizēta no visām pusēm, par piemēru ņemot Lietuvu. Kaimiņu valstī ir nodibināts fonds, kas nodarbojas ar kompensācijas izmaksu ebreju biedrībai.
Latvijas ebreju biedrības valde joprojām uzskata, ka īpašumus vajag atdot. Bet ierēdņiem tur, augšā, diemžēl ir cits viedoklis: denacionalizācijas problēmai ebreju biedrība pievērsās jau par vēlu. Nav prātīgi atdot renovētas telpas, kurās jau ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, un izmaksāt daudzu miljonu latu kompensāciju, kad valsts kabata ir tukša.
Sagatavoja Valentīna SIRICA
0 komentāru