Sarežģīto laika apstākļu dēļ Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks nolēma izvairīties no lieka riska un 3. janvārī izdeva rīkojumu par ziemas brīvlaika pagarināšanu novada vispārizglītojošās skolās līdz 7. janvārim. 6. un 7. janvāra mācību stundas skolās būs jāatstrādā 2010./2011.mācību gada laikā.
4. janvārī Krāslavas novada domē tika sasaukta ārkārtas situāciju komisijas sēde, kurā apspriesti vairāki problēmjautājumi, kas radušies pastiprinātās snigšanas dēļ.
G. Upenieks: “Laika prognozes liecina, ka situācija būs vēl smagāka, un gribam būt tai labi sagatavojušies, lai nebūtu pārsteigumu. Izskatījām organizatoriskus un tehniskas dabas jautājumus, tostarp jautājumus, kas saistīti ar elektroenerģijas padeves atjaunošanu. Pašvaldība, pagastu pārvaldes un visi dienesti strādā, cieši sadarbojoties. Piemēram, svētdien nestrādāja elektrolīnija, kas apgādā ar enerģiju pilsētas ūdensapgādes sistēmu, bet krāslavieši to pat nejuta, jo sūkņiem nepieciešamo elektrības apjomu nodrošinājām ar ģeneratoriem, līdz līnija atkal sāka darboties. Svētdien elektrības nebija apmēram 80% patērētāju visā novadā, bet jau nākamajā dienā ”Latvenergo” vīri sacīja mums paldies par to, ka viņiem nebija nekādu problēmu ar piebraukšanu bojātajām līnijām un varēja operatīvi strādāt.
Šobrīd sniegu pagastos tīrām pēc nepieciešamības un vadoties pēc pārtraukumiem elektrības padeves shēmā, nešķirojot, kam tas ceļš īsti pieder. Ar to esam tikai vinnējuši — elektroenerģijas padeve tiek atjaunota daudz ātrāk. Palīdz arī tas, ka darba sanāksmes notiek reālajā vidē, nevis kabinetā. Mēs esam gatavi pārvietot sniega tīrīšanas tehniku un strādniekus no viena pagasta uz citu, lai risinātu problēmas tur, kur tās jārisina pirmām kārtām.
Esam spiesti tērēties, lai katrā pagastā būtu vismaz viena pārvietojamā elektrostacija. Problēma ir arī Krāslavas slimnīcai — šeit vajadzīgs lielas jaudas ģenerators, kas maksā ļoti dārgi. Savulaik slimnīcām ģeneratorus solīja valsts līmenī, bet tā arī neiedeva. Būs jāpērk pašiem.
Ar ielu attīrīšanu no sniega Krāslavā vairāk vai mazāk esam tikuši galā. Saprotu, ka kādam nepatīk vienvirziena ielas, bet tas drošības dēļ. Nedomāju, ka tik mazā pilsētā kā Krāslava, satiksmes pārkārtojumi kādam autobraucējam radītu problēmas. Vienīgā bēda, ka mūsu šoferi brauc un neskatās uz ceļa zīmēm. Mani tas šokē. Dažviet pilsētā esam aizlieguši novietot automašīnas stāvēšanai, var tikai apstāties. Tas un vienvirziena kustība ieviesta, lai samazinātu izdevumus, jo sniega izvešana izmaksā apmēram 3000 latu dienā. Mēs nevaram lielīties, ka izvedām tādus sniega apjomus kā Rīgā, tomēr esam spiesti šo darbu veikt, un Krāslavai tie ir lieli apjomi. Sniegu izvedām pirmdien naktī un ceturtdien no rīta, jo simtlatniekiem ir problēma strādāt naktī. Bez viņu palīdzības nevar, jo tehnika sniegu uzstumj uz trotuāra, to vajag novākt. Notīrījām arī tiltu pāri Daugavai. Sniega izvešana tiek organizēta tikai vietās, kur nevar rast citu risinājumu, jo visi līdzekļi ziemas darbiem faktiski drīz būs iztērēti — esam gandrīz izpildījuši gada normu. Sekojam tam, lai skolēnu autobusi varētu atvest bērnus uz skolu.
Ļoti nopietns jautājums ir daudzdzīvokļu namu pagalmi un piebraucamie ceļi — tur mums daudz darāmā, bet nav vajadzīgās tehnikas, par kuras iegādāšanos ir rūpīgāk jāpadomā.
Domājam arī par savu iestāžu jumtiem. Laukos situācija vienkāršāka, tur nav augstu ēku. Pilsētā jākāpj daudz augstāk, vajadzīga sarežģītāka nodrošinājuma sistēma. Lielas problēmas rada lāstekas pie pamatskolas ēkas jumta, kur to novākšana prasa lielu un rūpīgu darbu, lai neizsistu stiklus. Izveidojušās dažas bīstamas lāstekas arī domes ēkai, bijušajai rajona padomes ēkai. Vispār lāsteku jautājums ir smags, jo nav atbilstošas tehnikas, lai operatīvi tās novāktu. Dažreiz var izlīdzēties, bīstamo vietu norobežojot.
Saprotu, ka daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti ar radušos situāciju, bet varu droši pateikt, ka uz citu pilsētu fona izskatāmies labi. Paldies iedzīvotājiem un dienestu darbiniekiem par ieguldīto darbu un sapratni.”
Juris ROGA
0 komentāru