Pasaulē, šķiet, nav slavenāka latvieša, kura vārds skanētu tālu ārpus valsts robežām, turklāt jau vairāk nekā četrus gadu desmitus. Vēl Padomju Savienības uzplaukuma laikā, kad kļuva par vienu no ievērojamākajiem tēvzemes komponistiem ar klasisko muzikālo izglītību, neatkarīgajā Latvijā viņš bez vismazākā pārspīlējuma izpelnījās nacionālās leģendas slavu. Bet vienā vārdā — tas ir viņš, Maestro.
Šā gada janvārī komponists Raimonds Pauls atzīmēja kārtējo jubileju — savu 75. dzimšanas dienu. Pareizāk sakot, kopā ar viņu šo dienu svinēja visa valsts ar neskaitāmām koncertprogrammām, TV raidījumiem un jubilejas publikācijām masu medijos. Latvieši un krievi, veci un jauni, tie, kuri pazīst Maestro vai ne reizi dzīvē nav viņu skatījuši vaigā, guva vēl vienu iespēju baudīt mūziku, kas nemaz nav līdzīga pārējo komponistu skaņdarbiem.
Latvijas kartē ir mazs punkts — Krāslava. Vieta, kuras liktenis savijies ar mūsdienu izcilā komponista likteni — pēc neaizmirstamajiem 1999. gada Līgosvētkiem, kur visdārgākais viesis bija pats Raimonds Pauls, te atrodas pļaviņa, kas nosaukta viņa vārdā. Tās tālākais neapskaužamais liktenis daudziem ir zināms, taču ne par to pašlaik ir runa. Bet gan par to, ka šajā nelielajā pilsētiņā ir skola, kurā vienmēr atzīmē nozīmīgus notikumus un datumus. Par izņēmumu nekļuva arī R. Paula jubileja — pagājušo piektdien “Varavīksnes” skolas aktu zālē notika koncerts, kas bija veltīts komponista 75 gadu jubilejai. Turklāt, kā tas ir pieņemts šajā mācību iestādē, uzdevumu organizēt jubilejas pasākumu audzēkņi un pedagogi uztvēra ar visu atbildību, rezultātā tas izvērtās par īstu izrādi: foajē audzēkņi demonstrēja viesiem izstādi, veltītu komponista Raimonda Paulai dzīvei un daiļradei, skanēja viņa mūzika. Bet paša koncerta laikā fotogrāfijas uz lielā ekrāna ilustrēja dažādus komponista daiļrades posmus.
… Cilvēki, kuri pazīst Maestro, saka, ka Pauls dzīvē esot mazrunīgs, reizēm pat noslēgts, pa īstam viņš sevi atklāj tikai mūzikā, spēlējot klavieres. Koncerts “Varavīksnes” skolā, kas turpinājās gandrīz divas stundas, ļāva skatītājiem vēlreiz pārliecināties par to, cik dažāds ir komponists, kurš neiekļaujas noteikta žanra rāmjos. Te uz vienas skatuves todien skanēja gan visas tautas iecienītie vēl padomju laiku šlāgeri, gan pavisam nesen sacerētās latviešu izpildītāju dziesmas, gan mūzika no kinofilmām, gan mūziklu partijas… Latviešu tautas dziesmu melodijas, džeza kompozīcijas, melodijas popkultūras labākajās tradīcijās… Izrādījās, ka R. Paula mūzikas pavadījumā viegli ir ne tikai dziedāt, bet arī dejot, ko lieliski demonstrēja skolas deju kolektīvi. Bet vēl Maestro skaņdarbi lieliski skan ne tikai klavieru, bet arī ģitāras, saksofona izpildījumā. Bez visa pārējā par īstiem svētkiem šo pasākumu padarīja goda viesi. Koncerta dalībniekus ar savu klātbūtni pagodināja izglītības pārvaldes darbinieces L. Platonova un L. Ostrovska. Taču arī tas vēl nav viss. Skolā todien viesojās Baltkrievijas Braslavas pilsētas delegācija. Tā ir pilsēta, kura sen un raženi sadarbojas ar Krāslavu, tajā skaitā izglītības sfērā. Turklāt nevis vienkārši viesojās, bet arī iepriecināja saimniekus ar uzstāšanos, nodziedot vairākas R. Paula dziesmas, par ko izpelnījās vētrainus aplausus, un vēlreiz pierādot, ka mūzika nepazīst robežas, bet Maestro mūzika nepazīst tautību jēdzienu, tāpēc tā bija un paliek klasika.
Marina NIPĀNE
0 komentāru