Karu gadu, pilnīgi ignorējot dabas katastrofas, karus, mēra un iesnu epidēmijas, augusta otrajā sestdienā Latvijas mednieki svētku noskaņā atklāj medību sezonu, kura sākas ar pīļu medībām. Tāpēc šogad manā kalendārā sarkanā krāsā ir 12. augusts.
Pulcējamies mūsu mednieku kantorī, kūtī, kur nesenos laikos skaistas slaucējas slauca pienu, dzirdīja teliņus.
Medības, tāpat kā visa dzīve šajā saulē, dalās divās reālās lietās: viena ir oficiālā uz papīra, otra tiešā un praktiskā dabā, apmērām tā, kā mēs mazu kaķēnu mācām neķēzīt viesistabas vidū.
Šajā sakarībā papīrus kārto Vaivods Broņislavs un šodienas 16 medniekus ieraksta medību atskaitē, arī medību kuci, kurai ir dižciltīga izcelsme, bet viņas vārdu nenosaukšu, jo tas ir stipri divdomīgs.
Nepaspējam pat uzpīpēt, kad pie mūsu kantora piestūrē auto, ražots Krievijā. Izkāpj viens vīrs, augumā stipri virs vidējā, otrs tikpat daudz zem vidējā. “Meža dienests”. Šie “garais” un “īsais” stādās priekšā mūsu priekšniecībai. Pārbauda mūsu medību dokumentus un šaujamos — viss kārtībā.
Tagad Skaistas plašumos mūs sāk komandēt mūsu “tēvs un skolotājs” Lukša Žeņa. Pirmo bebru uzpludināto pļavu ielencam uz Jāņa Vēvera zemes, vīra, kurš ir slavens arī makšķernieku vidū. Lido pirmā pīle, Stavro Oļģerts raida pirmo šāvienu šajā sezonā un veiksmīgi! Tā ir visa bagātība šajā purviņā, bet vīri priecīgi.
Pulcējamies pie automašīnām. Pirmā doma: sezona atklāta bez pūdeļa, tā kā mazliet derētu, bet “garais un īsais” arī mūsu vidū. Viņi gribēja redzēt, kā mēs dabā ievērojam drošības tehniku. Neraustīsim lauvu aiz ūsām. Augusta diena vēl gara. Pārbaudām vairākus purviņus. Pīļu šogad ir mazāk par iepriekšējiem gadiem.
Precīzi nesaskaitīju, bet, ja dalītu, tad katram kaut kāda pīlīte iznāktu, pārsvarā mercenes. Veiksmīgākie šāvēji, kā parasti, bija Vladislavs Gribulis, Vaivads Broņislavs (bebru ienaidnieks), Vaivads Jevģenijs. Iepriecinoši, ka Romualds Vanags šajos svētkos mācīja savu mazdēlu Ojāru saprast, kas medībās ir 2×2.
Ne dūnu, ne spalvu maniem kolēģiem!
Ādolfs LOČMELIS
0 komentāru