Parastā darbdienā atvērusi savu pastkastīti, Leontīne bija ļoti pārsteigta: Dievs vien zina, cik mēnešu viņa nesaņēma nekādas vēstules, un te — lūdzu! Liela, skaista aploksne un vēl ar kaut kādu nesaprotamu intriģējošu zīmogu “Grand Prix. Svarīgs pasta sūtījums”.
Sūtījuma teksts bija šāds: “Dārgā Leontīne Dunoļska! Lūdzu, dziļi ievelciet elpu, pirms lasīsiet šo vēstuli, jo tik labas ziņas kā šīs katru dienu negadās saņemt.” Bet tālāk — tas vispriecīgākais jaunums. Par to, ka vēstules saņēmējam ir iespēja kļūt par 20000 latu naudas balvas ieguvēju, kas tiks pasniegta nākamā gada februārī. Un viss. Vairāk ne vārda par nosacījumiem, kas jāizpilda, lai saņemtu šo pašu balvu. Pateikts tikai tas, ka divu nedēļu laikā adresāts saņems “dzeltenu aploksni ar svarīgiem dokumentiem”. Bet tālāk seko pavisam neskaidra satura frāze: “Tā saturēs dokumentus, kas garantēs jums iespēju saņemt tālruņa zvanu vai ierakstītu vēstuli, kas pasludinās Jūs par balvas ieguvēju.” Kā izriet no tālākā teksta, uz šo vēstuli dzeltenajā aploksnē adresātam nāksies atbildēt. Sūtījumu parakstījusi valstī pazīstamās izdevniecības prezidents un “Grand Prix” komitejas valdes locekle (atkal nav skaidrs, kas tā ir par struktūru).
Vārdu sakot, tā ir vienkārši likteņa dāvana: tagad sēdi un gaidi, kad tev atsūtīs šo pašu spilgti dzelteno vēstuli ar kaut kādiem dokumentiem, kas garantē, ka tu kļūsi bagāts. Tomēr nē! Mūsu ziņkārīgie lasītāji kaut kā nevar nosēdēt mājās, negaida. Un viņi nāk uz redakciju pēc paskaidrojuma un padoma, jo pārāk daudz jautājumu izraisīja šī vēstule. Neatkarīgi no tā, ka nemaz nav skaidrs, kā kļūt par balvas ieguvēju (bezmaksas sieru, paši zināt, kur var atrast), tad vēl nav saprotams, kāpēc tieši Jums pienākas tas gods. Un no kurienes organizētājiem ir tik izsmeļoša informācija par cilvēku, viņa precīza adrese?
Šīs pašas izdevniecības direktors kādā no nesenajām intervijām, kurā arī izskaidrojās ar saviem nesaprātīgajiem adresātiem, pateica, ka analoģisku vēstuļu nosūtīšana patiešām ir daļa akcijas, kas tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas pastu (tad, lūk, no kurienes organizētājiem ir šāda informācija!): “Mēs noslēdzām sadarbības līgumu ar Lietuvas un ASV kompāniju (reader Digest — aut.), kas paredz grāmatu izplatīšanu.” Izdevniecības vadītājs paskaidroja, ka vienotā parauga vēstules tiek sūtītas aptuveni 10% mūsu valsts iedzīvotāju, kuri tika izraudzīti pēc izvēles.
Tagad acīmredzot kļūst daudzmaz skaidrs: lai realizētu savu produkciju, izdevēji izmantoja lielisku metodi, kas izmēģināta jau vairākās pasaules valstīs un ne reizi vien. Kurš no mums gan nav sastapies ar reklāmām par dažādiem supermoderniem putekļu sūcējiem vai kosmiskās kuģu būvēšanas labākajās tradīcijās izgatavotajām putekļu lupatiņām vai dabas līdzekļiem, kas atbrīvo no visām iekšķīgām slimībām un to ārējām izpausmēm? Kas tiem ir kopējs, jūs jautāsiet. Viens — patērētāju ticība. Bet tagad, iegādājoties visas šīs lupatiņas, supermodernos putekļsūcējus un līdzekļus, laiks padomāt arī par kaut ko būtiskāku, vai nav tiesa? Kāpēc tad ne par 20000 latu? Starp citu, tie, kuri jau saņēma to pašu otro sūtījumu dzeltenajā aploksnē, stāstīja, ka pēc akcijas noteikumiem piedalīties tajā var tikai tas, kurš iegādāsies izdevniecības piedāvātos preses izdevumus — arī it kā unikālus, kas nav sastopami nevienā no valsts grāmatnīcām. Tikai cenas, par kurām piedāvā pirkt grāmatas, arī liek ļoti nopietni padomāt: vai tas ir tā vērts!
Šā vai tā, bet akcija turpinās. Daudzus no mums (gribot vai pret mūsu gribu) padarīja par tās dalībniekiem. Dažs labs no tiem, kuri saņēma analoģiskas “laimes vēstules”, jau vērsās ar pretenzijām pie tiesībsargājošiem orgāniem, lai kompetenti cilvēki novērtētu, cik lielā mērā akcijas gaitā tika pārkāpti likumi, kas skar personu datu aizsardzību. Bet kāds, gluži otrādi, ir apņēmības pilns noķert aiz astes laimes putnu un darīt visu iespējamo, lai saņemtu šos divdesmit tūkstošus. Kuram ir taisnība? To rādīs laiks…
Marina NIPĀNE
0 komentāru