Uzmanības deficīta sindroms

Pēdējā laikā arvien biežāk bērniem tiek diagnosticēts UD un UDHD. Bet ko tas īsti nozīmē, daudziem vecākiem nav zināms. Vēl biežāk par “hiperaktīvu” tiek nosaukts jebkurš “neērts”, aktīvs bērns. Ko tad šie jēdzieni nozīmē īstenībā. UD – uzmanības de-ficīds. UDHD – hiperaktivitāte. Hiperaktivitāte ir jēdziens par bērnu, kurš pārsniedz normāla bērna kustīgumu.

Pēdējā laikā arvien biežāk bērniem tiek diagnosticēts UD un UDHD. Bet ko tas īsti nozīmē, daudziem vecākiem nav zināms. Vēl biežāk par “hiperaktīvu” tiek nosaukts jebkurš “neērts”, aktīvs bērns. Ko tad šie jēdzieni nozīmē īstenībā. UD – uzmanības de-ficīds. UDHD – hiperaktivitāte. Hiperaktivitāte ir jēdziens par bērnu, kurš pārsniedz normāla bērna kustīgumu. Zēniem tas parasti izpaužas 3 reizes vairāk, galvenais pamatsimptoms – uzmanības nenoturība. Precīzi cēloņi tam diemžēl nav zināmi. Visvairāk apzinātais cēlonis ir saistīts ar traucējumiem bioķīmiskajos procesos. Hiperaktīviem bērniem galvenās uzvedības iezīmes ir:

1. Impulsivitāte – impulsīvi rīkojas tas, kas uz pirmo ierosmi rīkojas bez apdoma. Nespēj savaldīties. Agrāk sauca par nesavaldīgiem bērniem. Šī neapdomātā rīcība kavē sekmīgu rīcību un veicina konfliktus ar apkārtējiem, viņi rīkojas tā, it kā viņiem vispār nebūtu baiļu, bet īstenībā viņi bīstamās situācijas nespēj novērtēt un saskatīt, neapdomā, ko viņi dara.

2. Hiperaktivitāte – vairumam no šiem bērniem no dzimšanas vai agra zīdaiņu vecuma ir vērojama hiperaktivitāte. Viņi ir citādāki, nemierīgi, grūti pabarot, brēc, miega traucējumi, agri sāk staigāt, novērots, ka pārlec rā-pošanas fāzi. Bērni ar UDS ir hroniski neorganizēti, istabā ir juceklis, zina, kur kas atrodas.

3. Uzbudinājums, aizkaitinājums, izkropļota laika izjūta – hiperaktīviem un bērniem ar UDS (uzmanības deficīta sindromu) ir laika izjūta, ko mēra pēc savām bērna interesēm. Šie bērni ir pakļauti straujām garastāvokļa maiņām, ātri apvainojas, jūtīgi pret kritiku, ātri sāk raudāt.

4. Uztvere un runa – svarīgi atcerēties, ka hiperaktīviem bērniem ir uzmanības traucējumu sekas – ierobežota uztveres spēja. Runa ir ātra, norauj teikuma beigas, norauj vārdus. Doma lēcienveidīga.

ASV psihiatru asociācija ir noteikusi veselu diagnostikas virkni, lai konstatētu UDHS vai UDS. Kā piemērs ir šis tests, kur, vērtējot savu bērnu, ir jābūt vismaz astoņiem izteikti pozitīviem testa rezultātiem.

Tests
1. Ar lielām grūtībām var nosēdēt mierīgi, ja to no bērna pieprasa (apm. 5 min.)
2. Ārējie kairinātāji viegli novērš uzmanību (piemēram, ja kaut kas nokrīt, hiperaktīvais uzreiz var skriet skatīties)
3. Spēlējoties vai pildot uzdevumu, nespēj ilgstoši būt uzmanīgs
4. Bieži maina nodarbes, nepabeidzot iepriekšējās
5. Sēž nemierīgi, spārdās, izjūt trauksmi
6. Grupas sistēmā nevar sagaidīt savu kārtu
7. Steidzas atbildēt, pirms jautājums līdz beigām ir izteikts
8. Ir grūtības pilnībā veikt citu dotos uzdevumus
9. Mierīgi rotaļāties spēj ar grūtībām
10. Bieži uzsāk sev bīstamas fiziskās aktivitātes
11. Bieži nozaudē vajadzīgās lietas
12. Bieži runā starpā, pārtrauc citus
13. Bieži runā pārāk daudz
14. Šķiet, ka neklausās citos, kad tie ar viņu runā.

Taču jāatceras, ka tests nav noteicošas diagnostikas līdzeklis. Lai apstiprinātu diagnozi, noteikti jākonsultējas ar speciālistu.

Materiālu apkopoja Krāslavas pamatskolas psiholoģe Velta DAŅIĻEVIČA