Līdz ar siltajām pavasara dienām strauji pieaug ugunsgrēku skaits. Patiesību sakot, tos izaicina pati daba. Valsts glābšanas un ugunsdzēsības dienests (VUGD) saņem daudzus zvanus par degošu pērnā gada zāli. Dūmo nogāzes gar ceļiem, krūmāji, tīšām tiek dedzināti atkritumi.
Par to daudzkārt tika runāts, taču situācija praktiski nemainās. Cilvēki joprojām nav tikuši vaļā no augstprātības un nenovērtē savas rīcības bīstamību.
VUGD atgādina par to, ka dedzināt sausu zāli ir kategoriski aizliegts. Ļoti bieži kūlas dedzināšana pārtop liela mēroga ugunsgrēkos. Uguns izplatīšanās ātrums ir ārkārtīgi straujš, tāpēc lokalizēt to atklātās teritorijās ir ļoti grūti. Īpaši bīstama kūlas degšana ir mežu tuvumā. Apdzīvotās vietās sausas zāles dedzināšana pagalmos var pāraugt nekontrolējamā ugunsgrēkā. Tas draud ar ēku, mājokļu, būves iznīcināšanu.
No pērngada atkritumu dedzināšanas arī labāk atteikties. Lapu un citu augu atlieku degšanas rezultātā rodas kaitīgi ķīmiski savienojumi, kas veicina alerģijas rašanos, arī elpceļu slimības. Ja jūs tomēr nolēmāt sakurināt ugunskuru savā pagalmā, tad to drīkst darīt tikai bezvēja laikā, kā arī uz nedegošas virsmas, tālu no ēkām. Pie tam ne uz mirkli neatstājot uguni bez uzraudzības. Pie rokas ir jābūt pietiekamam daudzumam ugunsdzēšanas aprīkojuma — ūdens, smiltis. Īpaša uzmanība šajā laikā ir jāpievērš bērniem. Ir jāpanāk, lai viņi nespēlējas ar sērkociņiem, šķiltavām, nekurinātu ugunskurus, necenstos aizdedzināt sausu zāli. Tas ir jāskaidro, protams, ģimenēs, sniedzot konkrētus piemērus, stāstot par sekām.
Visbiežāk par pavasara kūlas dedzināšanas upuriem kļūst pensionāri, invalīdi, arī cilvēki reibuma stāvoklī. Ir zināmi vairāki gadījumi, kad, cenšoties nodzēst izcēlušos ugunskuru, iedzīvotāji gūst nopietnus apdegumus, kas noved pie letāla iznākuma.
Jau kopš gada sākuma Latgales VUGD brigādes ugunsgrēku apakšvienības ir bijušas vairāk nekā 500 izbraukumos, lai apdzēstu degošu kūlu, kaut gan pavasaris ir tikko sācies.
Ar mērķi novērst ugunsgrēkus, VUGD amatpersonas organizē attiecīgus reidus. Izņemot aicinājumus neizdedzināt veģetāciju, pastāv arī sods par šāda veida darbībām. Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu fiziskās personas var tikt sodītas ar 280 līdz 700 eiro lielu naudas sodu. Saskaņā ar 51. panta otro daļu, sods var tikt vērsts pret personām par zemes apstrādes pasākumu nepildīšanu, tai skaitā par zāles nepļaušanu. Šādos gadījumos fiziskas personas var tikt sodītas ar 140 līdz 700 eiro lielu naudas summu, bet juridiskas personas — no 700 līdz 2 900 eiro apmērā. (LV – Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro.)
Atcerieties: ugunsgrēku ir vieglāk novērst, nekā nodzēst!
A. SMIRNOVS, vecākais VUGD plānošanas un koordinācijas nodaļas speciālists
0 komentāru