Turpinājums. Sākums “Ezerzemē” Nr. 18 (4.03.16.)
Notiekošajam Baltkrievijā un Krievijā sekoju līdzi ar pastāvīgu interesi, un ne tikai ziņkārības dēļ. Jo daudzi notikumi kaimiņzemē ir cieši saistīti arī ar mums. Baltkrievija atrodas mums blakus (es dzīvoju trīs kilometru attālumā no robežas), un daudz ko par dzīvi Baltkrievijā uzzinu no tiem, kuri bieži dodas uz šo valsti vai atbrauc pie mums no turienes. Informāciju par notikumiem Krievijā saņemu no dažādiem avotiem, bet galvenokārt, tā teikt, no drošiem avotiem: vēl kopš padomju laikiem regulāri abonēju laikrakstu “Argumenti un Fakti” un “Literāro Avīzi”, klausos “Krievijas Radio” un radio “Vesti-FМ”. Tādēļ ar pārliecību varu teikt, ka pati Krievija neslēpj, ka valsts ir nokļuvusi diezgan nopietnā sistēmas krīzē un ka pagājušā gada ekonomiskā lejupslīde (gandrīz četri procenti) izraisīja visai negatīvas sekas: iedzīvotāju reālie ienākumi pazeminājās par 10 procentiem, inflācija ir sasniegusi 12% (pārtikai – 19), iedzīvotāju skaits, kas nokļuvuši aiz nabadzības robežas, pārsniedz 20 miljonus un to vidū ir daudz pensionāru (pensijas indeksēja četru procentu apmērā).
Visai bēdīgi, ka, iedziļinoties krīzē, Krievija velk aiz sevis arī ekonomiski cieši saistīto Baltkrieviju. Tāpēc apskaust krievus un baltkrievus sakarā ar viņu labklājības līmeni, manuprāt, nav vērts. Taču arī pamācīt mūsu austrumu kaimiņus – kā viņiem ir jādzīvo – nebūtu pareizi. Atbilstoši savai valsts iekārtai tās ir prezidentālas republikas, tādēļ ir pilnīgi saprotami, ka šo valstu līderi, izmantojot savas konstitucionālās tiesības, dod saviem pilsoņiem norādījumus saistībā ar daudziem dzīves apstākļiem. Diskutēt var tikai par to, cik efektīva ir šāda uz dekrētiem balstīta valsts pārvaldes metode, cik lielā mērā tā sekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vai tā derētu arī mūsu apstākļiem.
Vilgelms BARKOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 19 (08.03.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
0 komentāru