Krāslavas centrālajā bibliotēkā arī šogad notika Eiropas valodu dienām veltīts pasākums, kura galvenie dalībnieki bija skolas vecuma jaunatne. Šo valodas dienu lozungs ir “Netaupi vārdus!”.
Klātesošos uzrunāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, atgādinot, ka valodas dienu pasākumus Eiropas Padome rīko kopš 2001. gada, veicinot to apguvi un akcentējot daudzvalodības lielo nozīmi eiropiešiem. Pēc dažādiem pētījumiem vismaz puse no Eiropas Savienības iedzīvotājiem zina kādu svešvalodu, protams, tā pārsvarā ir jaunā paaudze, kurai ir iespēja apgūt jaunas valodas ne tikai skolā, bet arī komunicējot savā starpā. Zinot valodas, bagātinās pati sabiedrība, tamdēļ Eiropas kopiena mudina cilvēkus mācīties valodas ne tikai skolā, bet visu mūžu, tādējādi palielinot iespēju arī uzņēmumiem savstarpēji konkurēt. Katra jauna valoda ir iespēja komunicēt un rast partnerus biznesa attiecībās, līdz ar to zināt, kas konkrētajā jomā notiek arī svešās valstīs. Eiropas Savienības dominējošā valoda, protams, ir angļu valoda, bet pastāv plašas iespējas komunicēt franču, vācu arī krievu valodā. Kopumā ES ir 23 oficiālās valodas, bet pastāv daudz mazākumtautību un minoritāšu valodu, kuras lieto eiropieši.
Valodas dod iespēju atrast labāk apmaksātu darbu Eiropas Savienības valstīs. Mūsu valsts iedzīvotājiem šī vairs nav sveša pieredze: agrāk (un tagad it īpaši) daudzi aizbrauc no Latvijas sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ. Zinot valodu, ir daudz vieglāk atrast sev pielietojumu, nodarbošanos. Valoda arī ļauj uzzināt citu tautu kultūru, iegūt jaunus draugus, dod citas priekšrocības.
Valodu dienās notiek daudz dažādu pasākumu, pievēršot uzmanību ne tikai ES tautu valodām un nepieciešamībai tās apgūt, bet arī tam, ka vajag padziļināt dzimtās valodas zināšanas. Arī tas nav noslēpums vai atklājums, ka ne vienmēr pietiekami labi zinām dzimto valodu. Starp citu, viena no valodas dienu niansēm bija pastāvēt vai nē latgaliešu valodai, kuras aizstāvji cīnās, lai arī šī valoda neiet aizmirstībā un tiek izmantota.
Protams, ir arī tāds fakts, ka apmēram 36% Eiropas Savienības iedzīvotāju nezina nevienu svešvalodu un uzskata, ka viņiem pilnīgi pietiek ar savu dzimto valodu. Vieni no šī konservatīvā uzskata piekritējiem ir franči. Savukārt Latvijā iedzīvotāji aktīvi izmanto iespējas apgūt valodas, arī iesaistoties dažādās programmās, kas piedāvā skolēniem, studentiem un arī aroda pratējiem padziļināt savas valodas zināšanas.
Atsaucieties uz ES kopienas aicinājumu, Krāslavas centrālā bibliotēka bija izsludinājusi valodu dienu konkursu “Eiropas valodu pasaule un es tajā”. Konkursa rezultātus paziņoja Eiropas Savienības informācijas punkta vietējā pārstāve Svetlana Ļaksa-Timinska, kura informēja klātesošos arī par jauno iespēju apgūt svešvalodas bez maksas internetā, kas radusies ar 1. septembri. Konkursā piedalījās nepilni divi desmiti jauniešu (tostarp viena klases komanda). Vecākais konkursa dalībnieks izrādījās Rīgas Valsts tehnikuma 3. kursa students Einārs Timoško, visi pārējie — Krāslavas Varavīksnes vidusskolas audzēkņi. Nelielas dāvaniņas konkursantiem sponsorēja ES Informācijas aģentūra.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī krāslaviete Jolanta Krasņakova — Daugavpils universitātes studente, kura apgūst 2. līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tulkotājs. Jaunietei jau ir neliela darba pieredze, tālab izveidojās saturīgs dialogs. Jolanta pastāstīja par jauno augstskolas programmu, kas piedāvā apgūt ne tikai tulkotāja, bet arī tulka profesiju un iegūt maģistra grādu. Viņa arī izskaidroja atšķirību starp tulkotāju un tulku, proti, tulkotājs tulko teksta materiālus (visdažādākos dokumentus, zinātniskos rakstus utt.) tikai rakstiskā formā, savukārt tulks tulko tikai un vienīgi mutiskā formā, uzreiz, bez jebkādas sagatavošanās. Taču abās profesijās nepieciešamas līdzīgas zināšanas. Liels pārsteigums bija uzzināt, ka šajā profesijā jāzina tās valsts kultūra, uz kuras valodu tulko. Piemēram, Indijā sarkanā ir precību krāsa, bet baltā nozīmē sēras. Latvijā precību krāsa ir baltā. Ja tulks šo niansi nezina, Indijā viņa tulkoto visdrīzāk nesapratīs. Jaunieši arī uzzināja, lai kļūtu par profesionālu tulkotāju, ļoti labi jāzina sava dzimtā valoda, bet Latvijā arī latviešu valoda, jo tajā ir visi dokumenti. Jolantai jautāja, cik ilgi jāmācās, kas jāmācās, kur pēc tam var strādāt, kur apgūst surdotulkotāja profesiju? Skolēnus interesēja, kā tulks tiek galā neordinārās situācijās, kad nezina, kā iztulkot sacīto. Galvenais esot nekrist panikā, saglabāt mieru, jo jebkuru šādu situāciju var kaut kā atrisināt, veidojot dialogu un precizējot, ko īsti cilvēks grib pateikt.
Juris ROGA
0 komentāru