Īstens lauksaimnieks sējas laiku gaida ar milzu nepacietību. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Brīvība”, kas graudkopībā ir sasniegusi un pārsniegusi bijušā kolhoza sējplatību apjomus, šogad plāno apsēt aptuveni 1000 hektārus galvenokārt ar vasaras kviešiem un rapsi, bet mazliet sēs arī auzas.
SIA “Brīvība” vadītājs Anatols Viškurs pastāstīja, ka šogad sēju iesākuši piektdien, 13. aprīlī, uz lielākā lauka — divus kilometrus garš, ne stabu, ne grāvju, ne elektrolīniju, vienīgi palikušas dažas kaudzes pēc meliorācijas, bet Viškura kungs jau ap- domā variantus, kā no tām tikt vaļā. Daži, māņticības vadīti, sacījuši, ka nebūs labi sākt šādā dienā, bet pirmie apsētie lauki jau ir skaisti sadīguši un derētu kāda lietaina diena. Tomēr kopumā vēlams silts un saulains laiks, jo sabiedrības sējplatības izmētātas jau piecos pagastos: Konstantinovas, Dagdas, Ezernieku, Svariņu un Bērziņu. Sanāk tāli pārbraucieni, kas aizņem zināmu laiku. Neskatoties uz visu, darba ražīgums ir apskaužams. Sējā ir nodarbināti vien astoņi mehanizatori, daži mūsdienīgi lieljaudas traktori, viens lielais kultivators, diskotājs, modernas sējmašīnas, kas veic vairākas darbības. Diski ir jauni, strādā pirmos mēnešus un lieti noder nelielajos laukos, kurus iedzīvotāji atdevuši lietošanā “Brīvībai”.
Anatols: “Gribas cerēt, ka šis būs ražīgs gads, jo līgumos nofiksējām labu cenu graudiem un arī rapsim, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cena ir augstāka. Protams, fiksēt iepirkuma cenas tagad savā ziņā ir riskants variants, jo varbūt rudenī cenas celsies vēl augstāk, bet mums vajag zināmu stabilitāti. Pēc ilgās ziemas pirmās sējas sajūtas vienmēr ir priecīgas, bet uz beigām ir tikai viena doma — kaut ātrāk pabeigtu! Saplānojam, ka laukus apsēsim trijās nedēļās, bet gadās kāds remontiņš vai lietus patraucē, taču visiem gribas iekļauties termiņos.
Rietumvalstīs ražotā traktortehnika piecus gadus kalpo bez problēmām, tālāk sākas dažādi kreņķi. Tehnika ir tik moderna, ka var sēt arī naktī, bet mēs to nepraktizējam, jo tomēr pastāv zināms risks. Lai arī savus laukus jau pazīstam, var gadīties, ka traktorists nepamana kādu akmeni vai citu traucēkli. Ja tajā trāpa ar sējmašīnas frēzi — bēda liela un remonts dārgs. Pie mums strādā atbildīgi un pieredzējuši traktoristi, kuri veiksmīgi pārdzīvojuši Gorbačova pārbūvi un privatizācijas procesus. Visi ir ļoti labi puiši, var paļauties kā uz sevi. Visi lielākie darbi rit no marta līdz oktobrim, neizdevīgākais laiks ir ziema, kad man nav ko piedāvāt puišiem. Agrāk bija remonti, bet tagad — ko tu pats remontēsi šajā sarežģītajā traktorā? Atliek vien kādi sīki remonti piekabināmajam inventāram, ar ko viņus nenoslogosi visu ziemu. Tad tas viņiem ir atvaļinājumu laiks, nodarbinām arī par sargiem, katlu māju kurina. Cenšos visus noturēt, citādi aizbrauks projām. Ko tad darīt pavasarī?! Mēs šos jautājumus pārrunājām ar puišiem, uzklausījām viņu vēlmes par darba samaksas sistēmu ziemā un vasarā.”
Izmantoju izdevību iepazīties ar vienu no pieredzes bagātākajiem traktoristiem. Vietējais iedzīvotājs Antons Mileika darba stāžu rēķina kopš 1972. gada. Agrāk strādājis uz MTZ (Belarus), T-74 un citas padomju laika tehnikas, bet šodien viņš sēžas pie lielā “John Deere” traktora stūres, kuram nu jau septiņi gadi. Antons katru gadu sēju gaida ar milzu nepacietību, jo tad var labi nopelnīt, bet ne tikai tāpēc. Sēja katram zemniekam ir kaut kas īpašs, vārdos neizsakāms un neaprakstāms.
Antons: “Vakar nemaz negaidīju Anatola rīkojumu, pabeidzu vienu darbu, atkabināju miglotāju un uzkabināju sējmašīnu. Tās darba platums ir četri metri, līdz tumsai vēl paspēju apsēt septiņus hektārus. Ja ir labi lauki, dienā var apsēt vismaz 30 ha. Ar šo tehniku var jau arī mazos tīrumos veiksmīgi strādāt, vienīgi tad darbs rit lēnāk. Sējmašīna frēzē, ar ruļļiem piespiež zemi, izsēj un ecēšas aizver graudus zemē. Traktorā ir kondicionieris, salīdzinot ar padomju laikiem, tagad strādāt ir pavisam cita lieta!”
Lai viss ritētu raiti, mehanizatori, kuri nodarbināti augsnes sagatavošanā, cenšas ieturēt 50-60 ha lielu atrāvienu no sējējiem, lai neparedzētā situācijā ir rezerve. Ja kultivatoram atgadās tehniska ķibele, tas rada stresu gan vieniem, gan otriem. Pirmais ir stresā, jo nevar sagatavot zemi sējai, otrais — ka strauji tuvojas brīdis, kad būs jāaptur sēja. Bet tādos brīžos spilgti izpaužas, ka “Brīvības” mehanizatori ir kā viena draudzīga komanda, kurai viss pa spēkam.
Juris ROGA
0 komentāru