Kāda laime, ka darbojas Krāslavas slimnīca! Savulaik ar godājamā galvenā ārsta Aleksandra Jevtušoka un vēl vairāku simtu pilsētnieku pūliņiem izdevās nepieļaut ārstniecības iestādes slēgšanu. Es kā visai cienījama vecuma cilvēks atceros pagājušā gadsimta piecdesmitos un sešdesmitos gadus.
Tolaik slimnīcas taču bija ne tikai Krāslavā un Dagdā, bet arī Šķaunē, Indrā. Mani bērni piedzima Šķaunes slimnīcā, kur par feldšeri vecmāti strādāja Viktorija Šalajeva (lai viņai vieglas smiltis!) un kur piedzima daudzi desmiti mazuļu. Feldšeru un vecmāšu punkti (FVP) toreiz bija katrā kolhozā un sovhozā. Un nekā lieka — tie veica plašu profilakses darbu, rūpējās par cilvēku veselību.
Ļoti gribas cerēt, ka jaunā valdība un veselības ministre Circenes kundze neiedomāsies taupīt uz vēl dzīvo pensionāru rēķina un dos iespēju padzīvot — mums un mūsu slimnīcai.
Pēdējā laikā Krāslavas ārstniecības iestāde kļuva labiekārtota, izremontētas visas palātas, tās apgādātas ar visu nepieciešamo. Ķirurģijas nodaļā pat invalīdiem paredzēta tualete, dušas telpa un citas labierīcības. Bet galerija dod iespēju no ķirurģijas nodaļas trešā stāva nokļūt poliklīnikas terapijas nodaļā! Agrāk taču slimniekus veda ratiņkrēslos taisni pa ielu — lietū un salā.
Jaungada priekšvakarā tā gribas ticēt rītdienai! Mūsu slimnīca — tas ir saliedēts un radošs kolektīvs. Savulaik ātrās palīdzības ārsti, vēlāk arī terapijas nodaļas māsiņas un tās vadītāja Jevdokija Jevtušoka izglāba man dzīvību — paldies viņām par to!
Ar ķirurģijas nodaļu man ir īpašas attiecības. Savulaik ārsts ķirurgs V. Bogdanovs izņēma man labās kājas vēnas. Ķirurģijas nodaļas vadītājs Vjačeslavs Aprups izoperēja man apendicītu, vēlāk veica otru operāciju, un viss beidzās sekmīgi. Zelta rokas!
Paldies ķirurģei Danai Rudakai, kura novēro mani, veic profilaksi, lai izdotos saglabāt otru kāju. Paldies māsiņām Olgai Samulei, Ludmilai Kovaļonokai, Olgai Sušinskai, Irēnai Trubovičai, Olgai Markovai un citām. Paldies arī sanitārēm Jadvigai Valterei, Jeļenai Koļedai, Irinai Viktorovai, Oksanai Ivanovai, Irinai Ogņevai, Irēnai Koļedai, Ļubovai Zaicevai un pārējām. Nevaru nepieminēt arī pārtikas bloka darbinieces — viņas vienkārši ir malači!
Sagaidot jauno 2012. gadu, gribas no visas sirds pateikties visam slimnīcas kolektīvam, tajā skaitā manai ģimenes ārstei Irēnai Ludzītei un viņas māsiņai Irēnai par mums visiem tik nepieciešamo darbu. Vēlu jums laimīgu Jauno gadu, stipru veselību, laimi un labklājību!
Oļģerts STAVRO
0 komentāru