Meži un purvi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā slēpj daudzas dabas un kultūrvēstures liecības, tomēr ne vienmēr protam tās pamanīt un novērtēt. Laiku pa laikam atklājas viena vai otra līdz šim neapzināta vēstures liecība, sagādājot patīkamus brīžus gan atradējiem, gan pētniekiem, gan sabiedrībai.
Ne mazums šādu liecību atrodas arī Rāznas nacionālā parka teritorijā. Pateicoties Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības inženierim Aleksandram Lubānam, kurš ir labs vietējo mežu pazinējs un aktīvs dzimtās puses pētnieks, ir izdevies precizēt mežā paslēptā Stalidzānu Svilušā kalna atrašanās vietu. 2010.gada maijā Rāznas nacionālā parka administrācijas rīkotās talkas laikā objektā tika atrasta māla trauka lauska. Keramikas fragments tika nosūtīts izvērtēšanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI).
Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācija ir saņēmusi VKPAI vēstuli, kurā norādīts, ka inspekcija atzinīgi novērtē paveikto darbu un atsūtīto keramikas fragmentu, īpaši tamdēļ, ka līdz šim nav iegūtas senlietas, kas ļautu precizēt pilskalna apdzīvotības laiku. Vienlaicīgi tikām informēti, ka atrastais keramikas fragments ir bezripas māla trauka lauska, sieniņa, kurai vienā pusē vēl saglabājušās liecības par trauka veidošanas tehniku — lentveida māla vijumu. Laika gaitā virspuse ir nodilusi un nav izdevies precizēt keramikas veidu, bet neapšaubāms ir priekšmeta datējums. Atrastā māla trauka lauska ir pierādījums tam, ka Stalidzānu Svilušais kalns (Kara kapi) — pilskalns ticis apdzīvots m.ē. I gadu tūkstotī.
Atrastā māla trauka lauska tiks nodota glabāšanai Latgales kultūrvēstures muzejam Rēzeknē.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina saudzēt īpaši aizsargājamās teritorijās sastopamās vērtības, kā arī informēt par savdabīgiem objektiem un atradumiem Latvijas mežos, purvos un laukos.
Regīna INDRIĶE, Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācijas vecākā valsts vides inspektore
0 komentāru