3. decembris ir nozīmīgs datums cilvēktiesību kalendārā visā pasaulē. Šo dienu 1982. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par starptautisko dienu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Mēs nepiedzimstam vienādi! Mēdz gadīties, ka ļaunu joku izstrādā iedzimtība, dažs tiek izmainīts dzemdību procesa rezultātā, cits – likteņa ironijā, vai atrodoties neīstā vietā un neīstā laikā, taču tas viss var ietekmēt visu mūžu. Un neviens mēs neesam pasargāts no tā, ko sauc par invaliditāti. Ja ielūkojas Eiropas Savienības statistikā vien, tad ES dzīvo 50 miljoni cilvēku ar invaliditāti (10 % no iedzīvotāju kopskaita). Lai vieglāk būtu to iztēloties, Latvijā dzīvo 2 miljoni iedzīvotāju, tad kopskaitā tie sastādītu 25 Latvijas.
Sabiedrība ir kā no akmeņiem veidota arka, kas sabruktu, ja tie cits citu nebalstītu. Tāpēc nav jāaizmirst, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām ir daļa no šīs arkas, kas jāprot cienīt un izturēties pret viņiem kā pret līdzīgiem.
Attīstības gaitā sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti ir bijusi saistīta ar aizspriedumiem. Zināšanu trūkuma dēļ ir bijuši centieni padarīt invalīdus par likstu un nelaimju vaininiekiem. Bieži vien ne tikai tika pārkāptas tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, bet arī apdraudēta cilvēku ar invaliditāti veselība un dzīvība. Tomēr, līdztekus negatīvajām parādībām, varam saskatīt arvien pieaugošu tendenci rūpēties par cilvēku ar invaliditāti izglītību, labklājību un cilvēktiesībām.
Lai gan Eiropā iecietība pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pašsaprotama lieta un tā izgājusi savu attīstības evolūciju, gan sabiedrības attieksmē, gan valstu likumdošanā – Latvijas sabiedrībā šī iecietība tikai pēdējos desmit gados sāk izpausties cilvēktiesību normu robežās. Lai arī nepietiekamā līmenī, tomēr valsts cenšas atvieglot dzīvi gan invalīdiem, gan to tuviniekiem, piedāvājot dažāda veida atbalsta programmas. Lielu lomu sabiedrības iecietības audzināšanā un materiālā atbalstā ieņem arī nevalstiskās organizācijas.
Vislabāk sabiedrības attieksmi var mainīt pozitīvi piemēri. Un patiesi veiksmes stāsti ir gandrīz katrā novadā. Aglonas novada viesu un saietu nama “Aglonas Alpi” saimnieku Mihalīnas un Jura Cakulu ģimenes atvasīte Aelita Cakule ir īpaša kopš dzimšanas, tāpēc vecākiem pirmajiem nācās iziet iecietības un mīlestības skolu pret īpašo.
Elizabete Viļuma-Gražule
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 93 (04.12.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru