Ir iemesls!
Kādus tik svētkus nesvin mūsu pasaulē! Ir ģimenes, pilsētas, valsts svētki. Ir dienas, kas vieno visus kristiešus (Ziemassvētki, Lieldienas), ir arī tādas dienas, kas vieno vesela kontinenta iedzīvotājus (Eiropas diena). Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iegūst svētki, kuru mērķis ir vienot visu cilvēci bez jebkādām atšķirībām – reliģiozām, rases un nacionālām. Par tādiem svētkiem var nosaukt arī Smaida dienu, kura tiek atzīmēta šodien.
Kā tas bieži vien notiek, viss sākās ar nejaušību. Dzīvoja reiz Amerikā mākslinieks Hārvijs Bolls. Zvaigznes no debesīm neķēra. Viņa gleznas pirka ļoti reti, kritiķi par tām neinteresējās, galerijas un izsoļu rīkotāji nepievērsa nekādu uzmanību viņa darbiem. 1963. gadā diezgan liela apdrošināšanas firma vērsās pie mākslinieka un veica pasūtījumu. Uzņēmumam bija nepieciešams pozitīvs logotips, kas atbalstītu firmas darbiniekus un iepatiktos klientiem.
Šis pasūtījums nebija nejaušība. XX gadsimta 60. gadi ir laiks, kad vairāki apdrošināšanas uzņēmumi tika pārveidoti par lielākām korporācijām. Gandrīz katru nedēļu parādījās ziņas par to, ka divas vai trīs firmas apvienojās vienā. Tas bija sāpīgs process, kam sekoja masveida atlaišanas. Šāda situācija nevarēja neietekmēt uzņēmumu darbinieku garastāvokli. Daudzi no viņiem iekrita depresijā, bija nervozi un neiecietīgi, asi un nepieklājīgi runāja ar klientiem. Apmierinātu klientu skaits strauji samazinājās, ienākumi saruka… Uzņēmums pieņēma lēmumu uzlabot savu darbinieku noskaņojumu ar jauna logotipa palīdzību, kas saliedētu cilvēkus un veidotu pozitīvu atmosfēru darba vietā.
Tieši tā firmas administrācijas pārstāvji prezentēja māksliniekam pasūtījuma uzdevumus. Bolls sēdēja pie tīras papīra lapas desmit minūtes, tik daudz laika viņam vajadzēja, lai radītu skici. Uz baltas lapas parādījās dzeltens aplis ar actiņām un plašu smaidu.
Pasūtītāji apmaksāja darbu — mākslinieks saņēma 45 dolārus. Tam grūti noticēt, taču tā ir vienīgā nauda, ko Hārvijs Bolls ieguva par savu ģeniālo izgudrojumu.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 75 (02.10.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru