Valda pamatots uzskats, lai darbinieki būtu spējīgi konkurēt darba tirgū mūsdienu apstākļos, tiem nepieciešams apgūt jaunas zināšanas, darba metodes un paņēmienus. Taču ar to ne vienmēr pietiek, ja dzīvesvieta ir centram attāla apdzīvota vieta, kuru negribas mainīt. Bērziņiete Viktorija Igaune par izglītības un zināšanu trūkumu nevar sūdzēties. Strādāja veikalā Svariņos, bet kļuva par bezdarbnieci, var sacīt vienlaikus ar savu kolēģi Aiju Lavčinovsku Bērziņos, ar kuru savus lasītājus jau iepazīstinājām vienā no nesenajiem “Ezerzemes” numuriem.
Viktorija ir dzimusi rīdziniece, līdz 5. klasei skolojās vienā no izglītības iestādēm Latvijas galvaspilsētā, bet tad ģimene pieņēma kardinālu lēmumu pārcelties uz laukiem un meitene attapās Bērziņu pagastā. Šeit viņa pabeidza Upmalas pamatskolu. Nolēma velti netērēt laiku vidusskolā, bet apgūt pavāra profesiju Rēzeknes arodģimnāzijā. Mācību laikā dzīvoja Rēzeknē pie radiem, mājup tika vien brīvdienās. Liktenis iegrozījās tā, ka iegūtais diploms dzīvē nenoderēja, ko nevar sacīt par zināšanām, kas nekur nav zudušas. Nenoderēja tāpēc, ka Viktorija nolēma iegūt augstāko izglītību, turklāt citā jomā un iestājās Rēzeknes Universitātē, lai izmācītos par sākumklašu skolotāju. Taču studijas nācās pārtraukt, jo piedzima meita Agneta, kura šobrīd ir Ezernieku vidusskolas 8. klases skolniece. Atsākt mācības augstskolā viņai vairs nebija iespēju.
“Reģistrējos nodarbinātības valsts dienestā, mani nosūtīja uz pārdevējas kursiem, kurus sekmīgi pabeidzu un sāku strādāt Svariņu ciema veikalā, kur nostrādāju gandrīz pilnus desmit gadus,” stāsta Viktorija. Bet īpašniece nolēma slēgt veikalu, kam acīmredzot bija objektīvi iemesli – lauku ļaudis neizceļas ar lielu turību un pērk tikai pašu nepieciešamāko.”
Juris Roga
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 24 (27.03.2015.).
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info: [email protected]
0 komentāru