Pierunāt pieredzējušo uzņēmēju atklātai sarunai nav vienkāršs uzdevums. Ir tādi gadījumi, kad veiksmīgs bizness saistās ar komercnoslēpumu, un tad uzņēmēji ļoti vienaldzīgi izturas pret presi. Zvanot Jevgēņijam Gorjačko, es nemaz nešaubījos – neatteiks.
Agrāk, kad bijām nejauši satikušies, vienmēr apmainījāmies viedokļiem: reizēm piekritām viens otram, citreiz mums bija domstarpības. Trīsdesmit gadu laikā es rakstīju par viņu jau divas reizes, vai tiešām tagad viņš atteiksies? Vai tad neatcerēsies par to, kā es dāvināju viņam fotoattēlus, kuri rotāja arī republikas mēroga izdevumus?
Ir kontakts! Un, paspieduši rokas, abi pieķērām sevi pie domas: laiks skrien vēja spārniem un nežēlīgi liek mūsu matiem nosirmot. Jubileja – tas ir nopietns iemesls, lai apstātos, apskatītos, aizdomātos par savām saknēm. Zemkopja ķēriens – tā ir brīnišķīga īpašība. Tieši zemnieka stūrgalvība palīdzēja manam senajam paziņam pat vissarežģītākajos gados nenovirzīties no īstā ceļa. Tikai daži ukraiņi riskēja un nomainīja melnzemi pret trūcīgo Latgales zemi, bet Jevgēņijs Gorjačko turpina pierādīt savu mērķtiecīgumu.
Aleksejs GONČAROVS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 7 (26.01.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
0 komentāru