25. decembrī Dagdas novada Folkloras centrs piedāvāja ikvienam interesentam Dagdas novada tautas namā nosvinēt Ziemassvētkus pēc senām un jau aizmirstām tradīcijām. Var sacīt, ka pasākumu apmeklēja ļaudis, kuriem senču tradīcijas ir svētums.
Centra vadītāja Inta Viļuma akcentē, ka sensenos laikos priekšstats par ziemas saulgriežiem bija pavisam citādāks nekā tagad. Arī sagaidīti tie tika savādāk, tāpēc ka ikviena darbība tika veikta kā īpašs rituāls, kurš gan palīdzēja atbrīvoties no slimībām, gan aizsargāja no ļauniem gariem vai arī nesa svētību visam gadam. Ziemassvētki mūsu senčiem bija neparasts laiks, kad saimes ļaudis basām kājām devās kratīt ābeles, lai nākamajā gadā būtu bagāta ābolu raža, iededza katrā istabā gaismiņu, lai Laimīte redzētu, kur staigāt, ēda cūkas šņukuru, lai būtu pārticība un nekā netrūktu, sagaidīja svētību no maskotajiem ļaudīm un darīja vēl daudz ko citu.
“Laikam ritot, šie svētki ir mainījušies un pārveidojušies, šodien mēs varam tikai lasīt vai atsaukt atmiņā vecmāmiņas stāstīto, kā tie senāk tika svinēti,” turpina Inta. “Kad šogad pa piesnigušiem ceļiem, ietinušies baltos palagos, ar piparkūku smaržu nemanot atnāca Ziemassvētki, Dagdas novada Folkloras centrs aicināja ikvienu interesentu ne tikai atsaukt atmiņā vecmāmiņas stāstīto vai kaut kur lasīto par ziemas saulgriežu svinēšanu senos laikos, bet arī pašiem aktīvi iesaistīties visā neparastajā šo svētku svinēšanas procesā. Pasākums sākās ar izrādi, ar kuru folkloras kopas “Olūteņi” dalībnieki pavēra laika priekškaru un ļāva ieskatīties un ieklausīties sen pagājušo laiku Ziemassvētku noskaņās, kad svecītes gaismā tika zīlēta nākotne un sagaidīts pirmais svētku rīta ciemiņš. Aiz pirmā ciemiņa nāca citi, un tie bija vistālākie — Līvānu folkloras kopa ”Ceiruļeits” ar sen aizmirstām rotaļām un, protams, senajiem dančiem tradicionālas mūzikas pavadībā.
Kā senāk, negaidot kāds klauvēja pie durvīm. Zālē ienāca malējs, kuram bija jāatrod vieta dzirnavām, kuras masku izrādēs simbo-lizē pasauli. Ziemassvētku laikā pasaulē notiek pārkārtošanās: kad ir nokāpts līdz vistumšākajam gada punktam, sākas ceļš augšup — uz gaismu. Dzirnavas salūza, bet kopīgiem spēkiem tika atjaunotas un sāka malt vēl labāk, tāpat kā gads, kurš beidzas, lai tur vai kas, bet jaunais gads nāk ar tendenci uz attīstību.
Kas ir svētki bez piparkūkām un karstas tējas, kura labi iederējās pēc kārtīgas izdancošanās! Viss tika padarīts kā nākas: gan basām kājām kratītas ābeles, gan iedegta gaisma visās istabās, zīlēts, dejots un iets apkārt maskās, lai visiem nākamais gads ir svētīgs un nekā netrūkst! Galvenais ir ticēt!”
Pierakstīja Juris ROGA
0 komentāru