Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.
25 vosorys
Pyrmuo daļa
Vosora smuordoj piec myglys, svaigi nūpļautys zuolis, grīzis bolsa, piec atmiņu nu bierneibys, kas savārtys iz zuolis stūbra kai soldonys zemenis. Vosorys saulgrīži, saukti ari par Zuoļu ci Zīdu dīnu, ir dobys pylnbrīda laiks. Itamā šaļtī laseituos zuoleitis ir vysenergetiskuokuos, pakuortys būrteitē pi gultys, savuoteitys čajī, labi nūdar nu vysaidom kvorobom i cylvākim, i lūpim.
Dīna ir tik gara, ka vokorā nagribādama rīt saule, lai pavysam dreiži otkon pasaruodeitu nu aizmežu golu. Namonami zuolē i lopuos sabierst rosa, kūki i ceļmolu kryumi īsatyn myglys pologā. Lai tuoļuotu saulis ceļu iz zemis, teik īdagti Saulgrīžu gunkuri. Saulgrīžūs, apsavylkuši tautystārpūs, tai pa eistam pajiutam tū senatneigū, spieceigū latvyskumu i nasam jū cytim.
“Vokorā, kod suok timt, jaunī puiši i meitys sasalosa koč kur iz kolna, salosa daudz skaistu pukeišu, dzīd, jūkoj i smejās. Jauni puiši, solys saiminīkim nazynūt, atstīp cysys. Atnas vairuokus cysu kiuļus, dasīn kuorts golā, aizdadzynoj i paceļ gaisā. Vysi ziņkuoreigi verās, jūkoj i prīcojās par gaišū guņteni. Vīns kiuleits sadag, sīn ūtru i tai da pusnakts. Bez cysom vēļ dadzynoj tukšu daguta bucu, kū latgalīši sauc par “baklašku”. Taidu “baklašku” jaunī puiši nūzūg nu kaida solys saiminīka, atstīp iz kolna, taipat pīsīn kuorts golā i dadzynoj. Daguta trauks iļgi dag i deļtuo jaunī pa tū laiku paspiej izadzīduot i izatrokuot. … Kod jaunīši ir jau izadzīduojuši, iz reita pusi, vysi īt iz solu. Īt kotram saiminīkam pi lūga i dzīd dzīsmis: “Celīs vīgla, saimineica, rūtuo, rūtuo, Īdūd sīra gabaleni. Ka īdūsi, to īdūd, Ka nadūsi, to atsoki, Myusus gaida cytā vītā rūtuo, rūtuo”. Piec ituos dzīsmis saiminīks izīt uorā i dūd “rūtuotuojim” sīru, olu, svīstu ci kū cytu. Nu vīna saiminīka jī īt da ūtra, tai apstaigoj vysu solu”.
LFK 0891, 4671
“Jāņu vakarā meitas sapin kroņus /vaiņukus/. Puiši paņem no mājām salmus un žagarus un jaunatne aiziet aiz sādžas uz kāda kalna dedzināt ugunskuru. Līdzi paņem muzikanti savus “strumentus”- garmoškas, mandolīnas un jaunie lustējas”.
LFK 0891, 4402 Osyuna pog. Klabauču sādžā
“Jāņu naktī vecākie cilvēki iet uz zināmām vietām meklēt “kladu”. Iet arī no rīta, kad visi ļaudis baznīcā. Daži vecie no sādžas stāsta, ka paši ar savām acīm ir redzējuši visādus ērmus: lādes pilnas ar naudu, kurās zelts taisni vizuļojis, kādas brīnišķas puķes uzziedam, uz tās vietas, kur nauda norakta un citur. Viņiem klāt pieejot, visi brīnumi vienmēr nogrimst zemē”.
LFK 0891, 4403 Osyuna pog. Klabauču sādžā
“Meitām vajag nopīt divus vainagus un tos mest dīķī. Ja kādas meitas vainags, peldot pieskaras otras meitas vainagam, tad tās izies pie vīriem”.
LFK 0891, 4406 Osyuna pog. Klabauču sādžā
Leigū dzīšmu vokorā Kruoslovā, kuru organizēja Raimonds Pauls. 1999.goda 23.juņs
Nu kairuos: Jāzeps Dobkevičs, Rita Barča
Juoņu īleiguošona Dagdys muižys parkā. 2009.goda 23.juņs
Juoņu īleiguošona Dagdys muižys parkā. 2009.goda 23.juņs
Īleiguošona Etnografiskajā breivdobys muzejā kūpā ar Leivuona folklorys kūpu “Ceiruleits”. 2011.goda 19.juņs
2011. godā dagduonīši i gosti tyka aicynuoti pavadeit goda garuokū dīnu i sagaideit goda eisuokū nakti 21. junī, tai aizsuocūt Vosorys saulgrīžu sviniešonys tradiceju.
Vosorys saulgrīži, šaļts, kod saule ir sasnāguse sovu vysaugstuokū punktu dabasu lūkā i doba ir pylnā plaukumā. Mes vysi asam dobys bārni. Zīd teirumi i pļovys, gaisā puču, suluotys zuolis i mīlesteibys smuords. Svareigi atrast šaļteņu sev. Dobā ir pylnbrīds, dreikst jimt ari sev – uorstnīceibai zuoleitis, zemis i dabasu energejis, iudiņa spāku nu rosys i mauduošonuos, škeisteitīs caur guni (var sadadzynuot, koč voi dūmuos, dzeivē navajadzeiguos lītys). Eipaša nūzeime teik pīgrīzta augleibai.
Seņči goda vysgaruokū dīnu i eisuokū nakti nūsaceja, sevkuru vokoru verūtīs nu sātys slīkšņa da kaida īvāruota kūka – kod saule zenitā vysaugšuok, tod i atguojuši gaideitī Vosorys saulgrīži. Gataveišonuos svātkim suocēs jau div nedelis pyrma, kur svareiga beja dorbu padareišona. Golvonais beja sakūpt pogolmu i sātu, īkuortuot gunkura vītu, saryupēt sīru i olu. Itūs svātku ritualais iedīņs ir sīrs, partū ka gūvs ganeibuos itymā laikā dūd vysvaira pīna.
Vosorys saulgrīži “Caur sudraba miglu nāk saulgriežu nakts” Lubānys piļskolnā, Dagdā. 2011.goda 21.juņs
Vosorys saulgrīži “Vēļ pyrms Juoņu sauļa aust…” Lubānys piļskolnā, Dagdā. 2012.goda 22.juņs
Vosorys saulgrīži muižys parka estradē, Dagdā. 2013.goda 21.juņs
Vosorys saulgrīži muižys parka estradē, Dagdā. 2014.goda 20.juņs
Vosorys saulgrīži Dagdys TN. 2015.goda 21.juņs
Vosorys saulgrīži Dagdā. 2016.goda 21.juņs
Vosorys saulgrīži Dagdā. 2016.goda 21.juņs
Vosorys saulgrīži Dagdā. 2017.goda 21.juņs
Leigū vokorā Andzeļūs kūpā ar kulturys noma vadeituoju Ļenu Beitāni. 2017.goda 23.juņs
Kiminu sīra opoluo forma ir Saulgrīžu simbols – jei simbolizej sauli.
Latvīšu zemnīku sātā leidz pat 20.g. s. suokumam sīru gataveja nu bīzuo pīna (latgaliski vītom saukts sipisnīks). Meikstais siļdeitais sīrs beja golvonais sīra veids Kūrzemē, Zemgalē i Vydzemē, bet prasātais, cītais sīrs tyka gataveits Latvejis austrumu daļā – Sielejā i Latgolā.
Sīra gataveišonā dažaidūs nūvodūs, bīži pat vīnā apvydā, beja īvārojamys atškireibys, par pīmāru, bīzpīna i pīna daudzuma attīceibu izvēlē, pīdavu (svīsta, kriejuma, ūlu, suoļa, kiminu) daudzumā i pīvīnuošonys veidā.
Latvīšu folklorā atkluota sīra ritualuo nūzeime – tys tyka gataveits leluokajūs myuža gūdūs, dorba i godskuortu svātkūs. Taipoš na kotrai saimineicai saguoja lobs sīrs, deļtuo eipaši ceineitys tyka tuos saimineicys, kurys labi taiseja sīru.
Sīrs ir vīns nu īcīneituokūs Latgolys kulinaruo montuojuma iedīņu, kū kotra saimineica gatavej tik piec jai vīnai labi zynomuos receptis.
Dagdys folklorys kūpa “Olūteņi” jau nu 2005. goda kūpā ar skūlānim, studentim, turystim i cytim interesentim dažaidūs pasuocīņūs gatavej iz gunkura sīru piec sovys receptis.
“Ņem skābu jeb sarūgušu pienu. Liek uz lēnas uguns un vāra līdz saiet ziedos. Ziedus saliek lupatā un nospiež liekās sūkalas. Piejauc ķimenes un starp dēļiem nopresē. Tad liek kaut kur ārā vējā lai žūst. Sierus glabā arī ziemai, kad govis piena nedod”.
LFK 0891, 4042.
Kiminu sīrs
Kiminu sīrs
Babeņa kotru vosoru, kod gūvem beja daudz pīna, taiseja cītūs sīrus. Pyrmuok saskuobēja pīnu i atsiļdēja bīzū pīnu. Bīzū pīnu labi sameiceja kūpā ar suoli, īlyka volgonā treisstyurainā lyna kulē i palyka zam slūga. Piec 12 -24 stuņžu izjēme, īsēja marlē i lyka pi pakša kaļtētīs saulē. Līkūt kaļtētīs, babeņa skaiteja: “Muora sīru kuora, kakis buorēs, kam augš kuora”. Taidu sīru vēļ sauc par “pakša sīru”.
Vakariešona Prīžu kolnā Dagdys piļsātys svātku laikā. 2007.goda 27.juļs
Gruomotys “Siers novēl labu apetīti” atškieršonys svātkūs Dagdā. 2009.goda 26.juņs
Inta VIĻUMA
Foto nu personeiguo arhiva
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024
Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru