Kultura ir vaira nakai dzīsme, deja voi muokslys izstuode – tei ir myusu kūpejuo identitate, myusu viesturis i pīredzis atspīgeļuojums, kas apvīnoj dažaidus cylvākus vīnā vasalumā. Tei ir kai dzeiva volūda, caur kurū sabīdreiba spiej sasazynuot, sasaprast i radeit pīdareibys sajiutu. Kultura palīk par instrumentu, kas na tik izklaidej voi izgleitoj, bet ari dzili saista – styprynoj kūpīnys saitis, paleidz veiduot attīceibys i roda kūpeibys sajiutu.
Kūpīnys, kas aktivi atbolsta kulturys aktivitatis – svātkus, darbneicys, koncertus voi teatra izruodis – palīk par dzeivim organismim, kur cylvāki jiutās īsaisteiti i sadzierdāti. Itaidi pasuokumi na tik rūsynoj rodūšumu i pošizpausmi, bet ari ļaun sasatikt vysaidu paaudžu, tauteibu i ticeibu cylvākim. Tuos ir īspiejis byut kūpā, parunuot, daleitīs pīredzē i veiduot uzticeibu sovā vydā.
Kulturys nūzeime ir eipaši svareiga myusu dīnu daudzveideigajuos sabīdreibys daļuos, kur atškireibys reizem ruodīs kai škierslis sapratnei. Kulturai ite ir vīnojūša lūma, i tei runoj puori volūdys barjerom, religiskajim uzskotim voi socialajom atškireibom. Kūpā dzīduota dzīsme voi kūpā radeits muokslys dorbs palīk par vīnuoteibys i draudzeibys simbolu.
Kulturys aktivitatis styprynoj na tik personeiguos attīceibys, bet ari pošu kūpīnu. Tuos paleidz atteisteit empateju, sadarbeibys prasmis i uzlobuot emocionalū labkluojeibu. Aktiva leidzdaleiba kulturys dzeivē veicynoj vītejū identitati i lapnumu par pīdareibu konkretai vītai, regionam voi tautai. Cylvāks, kurs izjiut pīdareibys sajiutu sovai kūpīnai, ir gotovuoks paleidzēt, īsasaisteit i ryupētīs par kūpejū lobumu.
Deļtuo kultura nav tik muokslys vaicuojums – tei ir socialuos vīnuoteibys pamats. Tys ir kai naradzams dīga pavedīņs, kas cylvākus auž kūpejā audumā. I kū vaira mes par itū audumu ryupejamēs, tū stypruoks jis palīk.
Kulturys aktivitatis pošys par sevi navar nūtikt, juobyut kaidam, kas juos planoj i eistynoj. Aulejā nūteik sadarbeiba storp vysom īstuodem, kas dorbojās pogostā, i kulturys dzeivis organiziešonā aktivi īsasaista Aulejis pogosta biblioteka, Aulejis Sv. Marijis Magdalenys draudze i pogosta puorvaļde. Lela nūzeime ir ari kūpīnys atbolstam, breivpruoteigūs īsasaisteišonai planuošonys i organiziešonys dorbūs, kai ari pasuokuma dalinīku atsauceibai.
Auleja draudzejās ar Indrys tautys nomu
Auleja Kaunatā, 2024.g. septembris
Auleja svietej Meteņus Izvoltā, 2024.g.
Auleja vysod atbolsta tyvuokūs kaimiņus – cīmā Kombuļu tautys nomā, 2024.g.
Bet kultura nav tik vītejūs kūpīnu voi konkretys cylvāku grupys vīnojūšs elements. Kulturai napastuov rūbeži. Sevkura kulturys izpausme aicynoj iz byušonu kluotyn cytu pogostu voi nūvodu dzeivuotuojus. Caur kulturys pīduovuotajim i radeitajim pakolpuojumim ir īspieja īt tuoļuok par sovu īrostū kasdīnys dzeivi, sovom tradicejom i īrodumim. Kultura dūd īspieju na tik īpazeit cylvākus kaimiņu pogostūs voi nūvodūs, bet i jūs talantus, dzeivis stuostus, pasauļa uzskotus i svātku svieteišonys parodumus.
Aulejis tautys nomam ir pryša tradiceja, kū īdybynuoja bejušuo tautys noma vadeituoja Ināra Kučāne. Pasasokūt juos īguļdeitajam dorbam, Aulejis dzeivuotuoji i tagad vysod atsasauc aicynuojumam apmeklēt kulturys pasuokumus na tik sovā nūvodā, bet ari laistīs tuoļuokūs braucīņūs iz cytim Latgolys nūvodim.
Sasamazynojūt dzeivuotuoju skaitam, sasamazynoj ari kulturys pasuokumu apmaklātuoju skaits. Itei tendence ir aktuala na tik Kruoslovys nūvodā. Deļtuo kulturys pasuokumu reikuotuojim ryupeigai juodūmoj na tik par sovys īstuodis pīduovuotajim pakolpuojumim, bet ari juosekoj leidza kaimiņu kulturys īstuožu aktualitatem, rodūt īspieju cylvākim tamuos pīsadaleit. Kulturys pasuokumu reikuotuojim tys, prūtams, ir papyldu dorbs: pasuokuma izalaseišona, cylvāku aicynuošona i vajadzeibys gadīnī beletu pasyuteišona, kai ari transporta nūdrūsynuošona.
Aulejis dzejneica Elizabete dzejis slamā Rogovkā, 2024.g.
Aulejis i Kombuļu biblioteku sadarbeibys pasuokums seniorim, 2023.g.
Aulejis muzikanti Alberts Stepiņš i Tonija Dombrovska Kombuļu tautys nomā, 2024.g.
Aulejis pogosta bibliotekys vadeituoja Inta Vecele i Kruoslovys senioru školys vadeiduoja Tatjana Azamatova
Bet tys ir modeļs, kas juoizveidoj i juostyprynoj, kab nūdrūsynuotu kai pasuokumu apmaklātuoju skaitu, tai dūtu īspieju cylvākim redzēt, dzierdēt i izbaudeit kulturys pasuokumus, kas nanūtiks vītejā kulturys īstuodē. Tys ir ari veids, kai veiduot sadarbeibu, īpazeit jaunys vītys i cylvākus, tradicejis, dabuot pīredzi i emocejis.
Pasasokūt Aulejis literatei Elizabetei, Aulejis kūpīnys puorstuovim ir īspieja apmeklēt Rēzeknis nūvoda Rogovkā kotru godu juņa beiguos reikuotū pasuokumu “Pīterdīna Rogovkā”, kai ari latgalīšu dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga”. Caur itim pasuokumim ir īpazeiti jauni Latgolys talanti (dzejnīks Silvestrs) i dzierdāti Latgolā pazeistami autori, kai Annele Slišāne, Vinsents Kūkuojs, Evika Muizniece, Dagneja, Inga Kaļva-Miņina i c. Satyktys taidys personeibys kai Anna Rancāne, Ilga Šuplinska, Valentins Lukaševics, Arvis Viguls i c. Kotru pasuokumu papyldynoj koncerts, kur bez moksys var dzierdēt muzikus i taidys grupys kai “Bruoli i muosys”, “Laimys Muzykanti”, “Klezmeri”, repere Ūga, Sovvaļnīks, folklorys kūpa “Upīte”, Rēzeknis veirīšu kors “Graidi” i daudzus cytus, deļtuo, ka kotru godu uzastuoj cyti muziki.
Aulejīši ir apmekliejuši i īpazynuši Kaunatys, Leņdžu (Rēzeknis nūvods), Malinovys, Naujinis (Augšdaugovys nūvods) kulturys dzeivi i ļauds. Tei ir vierteiga pīredze: redzēt, saleidzynuot, nūviertēt i saprast, ka mes vysi varim leidzpastuovēt, izmontojūt kulturu kai komunikacejis leidzekli.
Rēzeknis nūvoda Dekteru amaterteātris iz Auleju brauc jau daudzus godus.
Preiļu amaterteatris “Vuoraunīki” kotru pavasari cīmojās Aulejā ar izruodem latgalīšu volūdā, 2022.g.
Limbažu nūvoda pašvaļdeibys puorstuovji Aulejā, 2024.g.
Ari Dekteru amaterteatra (Rēzeknis nūvods) apmekliejums Aulejis tautys nomā palics par kasgadeju tradiceju rudinī – jī jau ir draugi, kas brauc gostūs. I Preiļu amaterteatris “Vuoravnīki” ir kai sovejī, kuri otkon vīsojās Aulejā pavasarī. Navar napīminēt Piļsrundālis (Bauskys nūvoda) deju kolektivu “Ir varianti” (vadeituoja Aiga Vangale), kas jau ilgus godus ir Aulejis draugi, kotram pasuokumam pīvīnojūt cytu atmosferu i sovu deju tradiceju.
Ari sova nūvoda rūbežūs Aulejis tautys nomam i bibliotekai ir izaveiduojušys draudzeigys attīceibys i sadarbeiba ar vairuokom kulturys īstuodem ci konkretim amatermuokslys kolektivim.
Vyscīšuokuo sadarbeiba ir ar tyvuokajim kaiminim – Kombuļu pogosta tautys nomu i biblioteku. Teik organizāti sadarbeibys pasuokumi (senioru piecpušdīnis, literarī pasuokumi, meistardarbneicys, sasatikšonys bibliotekā), kurūs apmeklej kūpīnys puorstuovi, izmontojūt i kulturys darbinīku organizātū, i sovu transportu.
Daudzi pavysam seneji draudzeibys pavedīni sasavejuši, pasasokūt etnografiskajam ansambļam “Aulejis sīvys” i vokalajam ansambļam “Noskaņa”. Ite var pīminēt Konstantinovys sīvīšu vokalū ansambli “Vēja zvans”, Izvolta i Skaistys tautys nomus, kuri vysod atsasauc i pīsadola Aulejis kulturys pasuokumūs. I tys jau ir stuosts par sasatikšonu ar tyvim cylvākim i par daudzom naaizmierstamom atmiņom. Ir prīca, kod atīt vītejī i vaicoj par kaidu konkretu kolektivu, voi uzastuos pasuokumā, deļtuo ka īprīšk jim beja na tik skaista uzastuošona, bet ari syltys i jautrys sarunys pi kūpeiga golda.
Aulejis sens draugs- žurnaliste Egita Terēze Jonāne ar tāvu Jezupa dīnys pasuokumā Aulejā, 2022.g.
Aulejis vokalais ansamblis “Noskaņa” Kombuļu tautys nomā, 2024.g.
Aulejā vysod cīši gaideiti cīmeni- Konstantinovys sīvīšu vokalais ansmblis “Vēja zvans” i Izvolta veiru ansamblis “Ozols”, 2023.g.
Aulejīši Augšdaugovys nūvoda Malinovā Dzejis dīnu pasuokumā, 2024.
Aulejīši Kombuļu tautys nomā senioru pasuokumā, 2024.g.
Aulejītis pīsadola zeķu adeišonys projektā, kuru eistynoj Indrys rūkdarbneicys, 2022.g.
Inese Dreļa – Aulejis tautys noma atbaļsteituoja, meistardarbneicu vadeituoja, sertificāta jogys specialiste, 2024.g.
Kaunata, 2024.g.
Piļsrundālis deju kolektivs “Ir varianti”, 2022.g
Skaistys i Aulejis biblioteku sadarbeibys pasuokums Aulejis tautys nomā, 2024.g.
Zīmyssvātku nūskaņuos Izvoltā, 2023.g.
Itū stuostu varātu turpynuot ar daudzim cytim pīmārim, bet stuosta golvonuo dūma – kultura ir kai tylts, kas saista cylvākus puori laika, volūdys i rūbežu plaisom. Tymā ītylpst tradicejis, muoksla, volūda, muzyka, iedīņs, svātki i vierteibys, kas definej sabīdreibu. Bet vēļ svareiguok – kulturai ir spāks apvīnuot. Tys roda kūpeibys sajiutu, palelynoj cīnu i veicynoj sovstarpejū sapratni storp dažaidom cylvāku grupom i kaimiņu kūpīnom. Itys stuosts par draudzeibu ir ari aicynuojums i pamudynuojums kulturys pasuokumu organizatorim īguļdeit drupeit vaira laika i iztēlis, dūt īspieju sovys kūpīnys dzeivuotuojim veiduot draudzeigys attīceibys, īpazeistūt i baudūt kaimiņu kulturys īstuožu pīduovuojumus, tradicejis, volūdys sovpateibys i viesturyskū montuojumu.
Sacynuojums ir vīns – kultura nav tik paguotnis montuojums voi muokslys izpausme – tys ir dzeivs spāks, kas paleidz cylvākim sasatyvynuot. Taišni caur kulturu cylvāki suoc saredzēt leidzeibys, na atškireibys, i tys ir pyrmais sūļs iz eistu draudzeibu i sadarbeibu. Ka kulturu bīžuok lītuotu kai sarunu volūdu, pasauļs palyktu mīreiguoks i saprūtūšuoks. Draudzeiba, kas baļsteita iz kulturys apmaiņu, ir styprys pamats harmonejai i storp cylvākim, i storp kūpīnom.
Ilze VOVKA
Foto nu personeiguo arhiva
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025
Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru